Fromāns sāka darbu kā skolotājs. Patiesības, ko viņš mācīja bērniem skolā, viņi atkārtoja mājās. Drīz vecāki dzirdēja Bībeles skaidrojumus. Brīvi tika dalīta Jaunā Derība un traktāti. Pēc kāda laika Fromānam ari bija jābēg, bet patiesības, ko viņš bija mācījis, bija iegūlušās cilvēku prātos. Reformācija bija iedēstīta. Sludinātāji atgriezās, un Ženēvā beidzot tika organizēti protestantu dievkalpojumi. Lc 96.7
Kad Kalvins ienāca pa tās vārtiem, pilsēta jau bija paziņojusi par savu nostāšanos reformācijas pusē. Viņš bija ceļā uz Bāzeli, bet bija spiests iet ar līkumu cauri Ženēvai. Lc 96.8
Farels saskatīja šajā apmeklējumā Dieva vadību. Lai gan Ženēva bija pieņēmusi reformēto ticību, tomēr atjaunošanas darbs sirdī ir jāpaveic Svētā Gara spēkā, nevis ar koncilu dekrētiem. Lai gan Ženēvas iedzīvotāji bija atmetuši Romas autoritāti, viņi nebija gatavi atteikties no netikumiem, kas bija stipri iesakņojušies tās valdīšanas laikā. Lc 97.1
Dieva vārdā Farels nopietni aicināja jauno evaņģēlistu palikt šeit un strādāt. Kalvins ļoti izbijās. Viņš negribēja nonākt saskarē ar drosmīgo un pat varmācīgo Ženēvā dzīvojošo ļaužu garu. Viņš gribēja atrast klusu vietu studijām, no kurienes viņš varētu pacelt un pamācīt draudzes ar iespiestiem materiāliem. Bet viņš neuzdrīkstējās atteikties. Viņam šķita, „ka Dieva roka no Debesīm bija satvērusi viņu un uz visiem laikiem noturējusi vietā, ko viņš ļoti bija vēlējies pamest.” 18D’Aubigné, 9. gr., 17. nod. Lc 97.2