Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Nākamā cīņa. Viņas cēloņi

    Jau debesīs strīda sākumā sātana nodoms bija apgāzt Dieva likumu. Lai šo nolūku sasniegtu, viņš sacēlās pret savu radītāju; un kautgan viņš no debesīm tika izdzīts, viņš šo pašu cīņu turpināja zemes virsū. Mānīt cilvēkus un caur to viņus pavest uz Dieva baušļu pārkāpšanu, tas ir mērķis kuram viņš pacietīgi dzenas pakaļ. Sekas ir beidzot vienas un tās pašas, vai nu baušļi tiek pavisam apgāzti, jeb tikai kāds no viņu priekšrakstiem. Tas kas noziedzās pret vienu priekšrakstu, nicina visu bauslību; viņa iespaids un piemērs dzen citus pārkāpumā, viņš noziedzās pie visiem baušļiem.1LC 285.1

    Mēģinādams nopulgot dievišķos priekšrakstus sātans ir sagrozījis bībeles mācības, un caur to tūkstoši ir nomaldījušies no savas ticības, kuri turas pie svētiem rakstiem. Nākošā lielā cīņa starp patiesību un maldiem būs tikai beidzamā daļa no lielās cīņas ap Dieva baušļiem. Šo cīņu mēs patlaban gribam iesākt— cīņu starp cilvēku likumiem un Jehovas priekšrakstiem, starp bībeles reliģiju un starp pasaku un teiku reliģiju.LC 285.2

    Tie spēki, kas pievienojas karā pret patiesību un taisnību, ir jau rosīgi pie darba.Svētais Dieva vārds, kas pirkts par tik dārgu ciešanu un asiņu maksu, tiek visai maz cienīts. Bībele ir visiem pieietama, bet ir ļoti maz tādu, kas to patiesi pieņem par dzīves vadoni. Neticība ņem briesmīgos apmēros virsroku, ne tikai pasaulē, bet arī baznīcā. Daudzi ir nonākuši jau tik tālu, ka viņi atmet mācības, kas ir kristīgās ticības īstenie pamata pīlāri. Lielie radīšanas notikumi, kā tos Dieva vīri attēlo, cilvēku grēkos krišana un Dieva baušļu mūžīgais derīgums netiek no lielu lielās kristīgo daļas, kuri par tādiem saucas, nepavisam, vai arī tikai pa daļai atzīti. Tūkstoši, kas lepojas ar gudrību un neatkarību, pilnīgu uzticēšanos bībelei uzskata par vājuma pierādījumu; viņi uzskata par liela talanta un gudrības pierādījumu, kad var kritizēt svētos rakstus un ielikt tajos savu gudrību, vai pavisam tos nostrīdēt. Daudzi sprediķotāji māca savām draudzēm un daudzi profesori un skolotāji saviem skolniekiem, ka Dieva baušļi esot pārgrozīti vai pavisam atcelti, un ka tie, kas domājot, ka šo baušļu prasījumi vēl esot spēkā, un kas prasot viņu burtisku izpildīšanu, pelnot izsmieklu un nicināšanu.LC 285.3

    Atmetot patiesību cilvēki atmet to, no kura viņa nākusi. Mīdami kājām Dieva likumus, viņi noliedz likumu devēja autoritāti. Ir tikpat viegli no maldu mācībām un teorijām sev darināt elku, ka izgriezt viņu no koka, vai izcirst no ak.meņa. Attēlodams nepareizi Dieva īpašības, sātans pavedina cilvēku uz nepareizu viņa t. i. Dieva rakstura uztveršanu. Daudzi paceļ Jehovas vietā uz troņa filozofisku elku, kamēr dzīvo Dievu, kāds viņš parādās savos vārdos, iekš Kristus un savā radībā, tikai nedaudzi zin godāt. Tūkstoši dievina dabu, kamēr Dievu dabā noliedz. Elku kalpība, kaut arī dažnedažādās formās, arī tagadējā kristīgā pasaulē ir patiesi atrodama, tāpat kā vecā Israēlā Elijas dienās. Daudzu gudru vīru (kuri sevi par tādiem tur un tiek no citiem turēti), filozofu, dzejnieku, valstsvīru, avīžnieku, augstāku aprindu, augstskolu un teoloģisku mācības iestāžu Dievs nav labāks par Baalu, Feniķijas saules Dievu.LC 286.1

    Neviens no kristīgā pasaulē pieņemtiem maldiem nesaceļas tik droši pret debess autoritāti, nevienam nav tik briesmīgas sekas, ka jauno laiku mācībai par to, ka Dieva baušļi priekš cilvēkiem vairs neesot saistoši. Katrai tautai savi likumi, kurus ir jāgodā un kuriem ir jāpaklausa; neviena valdība nevar bez tiem pastāvēt; un vai var iedomāties, ka tam kas radījis debesi un zemi, nav nekādu likumu, lai valdītu pār tām radībām, kuras viņš radījis? Ja ņemtu gadījumu, ka ievērojami garīdznieki atklāti mācītu, ka nosacījumi, kas pārvalda zemi un kas sargā pilsoņus, vairs nav derīgi — ka viņi ierobežojot tautas brīvību, un tāpēc viņiem nav jāklausa; cik ilgi tādi vīri tiktu ciesti uz kanceles? Bet vai valsts un tautas likumu neievērošana ir smagāks pārkāpums, nekā Dieva likumu neievērošana, kas ir visu valdību pamats? LC 286.2

    Sekojot pareizam domu gājienam iznāktu, ka drīzāk būtu jāatceļ cilvēku likumus un jāatvēl viņiem darīt visu, kas patīk, nekā atsacīties no pasaules radītāja un viņa likumiem, nekā atstāt pasauli bez mērauklas priekš vainīgo sodīšanas un taisnošanās par paklausību. Vai mēs gribam pieredzēt Dieva baušļu atcelšanas sekas? Mēģinājums jau ir darīts. Briesmīgi bija Francijas notikumi toreiz, kad Dieva aizliedzēji tapa par valdniekiem. Pasaulei tika toreiz parādīts, ka nomest likumus, kurus uzliek Dievs, nozīmē tikdaudz, kā nākt zem nežēlīgu tirānu valdīšanas. Kad taisnības mēraukla tiek atmesta, tumsības lielkungam un viņa valdīšanai zemes virsū ceļš ir brīvs. Kur dievišķie likumi tiek atmesti, tur grēks mitējas būt grēks un taisnības vairs neviens nevēlas. Tie, kas liedzas padoties Dieva valdīšanai, ir gluži nespējīgi valdīt paši pār sevi. Caur viņu samaitājošām mācībām tiek ieaudzināts bērnu un jaunatnes sirdīs nesavaldīšanās gars, gars kurš nezin mēra un robežas, kurš katru ierobežojumu panes tikai ar lielu nepacietību — gars kura sekas ir sabiedrības bezlikumu un izvirtis stāvoklis. Izsmiedami tos lētticībā, kas paklausa Dieva prasījumiem, viņi kāri uzņem sātana māņus. Viņi padodas kārībām un pastrādā grēkus, kuru dēļ sodība nākusi pār pagāniem.LC 287.1

    Tie kas tautu māca, ka Dieva baušļiem niecīga nozīme, sēj nepaklausību, lai pļautu nepaklausību.Kad atceltu visus ierobežojumus, kurus uzliek dievišķais likums, ne- būtu ilgi jāgaida, un visi cilvēcīgie likumi tiktu atcelti. Tāpēc ka Dievs aizliedz negodīgus darbus, kārības, melus un mānīšanu, cilvēki ir gatavi viņa nolikumus mīt kājām, tāpēc ka tie ir par kavēkli viņu pasaulīgai labklāšanai; bet priekšrakstu atcelšanas sekas būs tādas, kādas viņi nebūs gaidījuši. Kad likumi nebūtu saistoši, kāpēc tad lai bītos viņus pārkāpt? Īpašums vairs nebūtu drošs. Cilvēki piesavinātos sava tuvākā mantu ar varu, un stiprākais būtu tas bagātākais. Pat dzīvība netiktu cienīta. Laulības zvērests vairs nestāvētu kā svēts mūris, kas sargā dzimtu. Kas spētu, paņemtu sava tuvākā sievu ar varu, ja viņš to vēlētos. Piektais kopā ar ceturto bausli tiktu nostumti pie malas. Bērni vairs nebaidītos nokaut savus vecākus, ja viņi caur to varētu apmierināt savas samaitātās sirds iegribas. Civilizētā pasaule taptu par laupītāju un slepkavu pulku, un miers, klusums un laime tiktu padzīti no zemes virsus.LC 287.2

    Mācība, ka cilvēki ir atraisīti no paklausības Dieva prasījumiem, ir vājinājusi tikumisku pienākumu spēku un netaisnībai ir pasaulē atvērti vārti. Nelikumība, izšķērdība, samaitāšana plūst iekšā kā nevaldāmas straumes. Dzimtā ir sātans pilnā darbā. Viņa karogs plivinās pat tā saucamā kristīgā mājas dzīvē. Tur ir naids, ļaunas aizdomas, liekulība, atsvešināšanās, šķelšanās, strīdus, nodevība, neuzticība, kārību apmierināšana. Visi reliģiskie pamatprasījumi un mācības, kurām ir jābūt par sabiedriskas dzīves pamatu un skeletu ir kaut kas šaubīgs, kas gatavs sakrist drupās. Visprastākiem noziedzniekiem, kad viņi savu noziegumu dēļ top cietumā mesti, bieži dod dāvanas un parāda vislielāko uzmanībn, itkā viņi būtu izdarījuši kaut ko apskaužamu ievērojamu. Viņus un viņu noziegumus tāli un plaši daudzina atklātībā. Prese jo plaši atstāsta visus atbaidošos nozieguma sīkumus un tādā kārtā iemāca citiem, kā tiek izdarītas krāpšanas, laupīšanas un slepkavības; un sātans gavilē par savu elles nodomu lieliskiem panākumiem. Mīlināšanās ar netikumu, vieglprātīgas slepkavības, nesātības un ļaunuma pieaugšana katrā veidā un katrā lielumā— viss tas lai pamodina visus dievbijīgos domāt, kas būtu darāms, lai apturētu ļaunuma plūdus.LC 288.1

    Tiesas ir samaitātas. Valdnieki ir aizņemti no peļņas kāres un no mīlestības uz miesīgiem priekiem. Nesātība 1r mazinājusi daudzu spējas un sātans gandrīz pilnīgi valda pār viņiem. Mācītie likumu pratēji un tiesneši tiek pavesti, piekukuļoti, apkrāpti. Likumu vīri padodas dzeršanai, kaislībām, naidam un izdara visādus negodīgus darbus. “Tiesa ir atstumta nost un taisnība stāv no tālienes, jo patiesība klūp uz ielas, un skaidrība netiek iekšā.”1 LC 289.1

    Ļaunums un garīgā tumsība, kura zem Romas virsvaldības ir ņēmusi virsroku ir svēto rakstu apspiešanas neizpaliekamās sekas. Bet kur meklējams plaši izplatītais bezdievības cēlonis, kur ir cēlonis tam, ka tiek atmesti Dieva likumi, kā izskaidrojams šīs atmešanas sekas, briesmīgi samaitātais stāvoklis pilna evaņģēlija gaismā, reliģiskas brīvības laikmetā? Tagad kur sātans vairs ilgāk nevar valdīt par pasauli, atturot to no svētiem rakstiem, viņš ķeras pie citiem līdzekļiem, lai sasniegtu savu mērķi. Iznīcināt ticību uz bībeli, der tikpat labi viņa nolūkiem, ka pašu bībeli iznīcināt. Pieradinādams pie ticības, ka Dieva baušļi nav saistoši, viņš cilvēkus ar panākumiem paved uz viņu pārkāpšanu, itkā viņi nekā nezinātu no šo baušļu priekšrakstiem. Arī vēl tagad, tāpat kā agrāk, viņš caur baznīcu sekmē savu nolūku sasniegšanu. Tagadējās reliģiskās vienības ir liegušās klausīties uz svētos rakstos tik skaidri parādītām vēl neparastām patiesībām, un tās apkarodamas viņas ir nākušas klajā ar apgalvojumiem, caur kuriem pilnāmsaujām ir tikusi sēta neticība. Caur to, ka viņas turas pie pāvesta maldiem par dabiskas miesas nemirstību un cilvēku apzinīgo stāvokli pēc nāves, viņas ir izlaiduši iz rokam vienīgo aizsargu ieroci pret spiritisma maldiem. Mācība par mūžīgām mokām ir daudzus noveduzi tik tālu, ka tie vairs netic bībelei. Un kad ļaudīm tiek rādīts, ko prasa ceturtais bībeles bauslis, un izrādās, ka tiek prasīta sabata, nedēļas septītās dienas svētīšana, tad daudzi cienīti mācītāji grib atsvabināties no pienākuma, kas tiem netīk izpildīt,un vienīgais ceļš, lai to iespētu, ir apgalvot, ka Dieva baušļi vairs neesot jātura. Tādā kārtā viņi atmet kopā baušļus un sabatu. Svētdienas reformai izplatoties, dievišķais likums par sabatu, t. i. ceturtais bauslis drīz tiks pavisam atmests. Šādu reliģijas vadoņu mācības ir atvērušas durvis neticībai, spiritismam un Dieva baušļu nicināšanai, un tamdēļ uz šiem vadoņiem guļ briesmīga atbildība par visu bezlikumību, kas valda kristīgā pasaulē.LC 289.2

    Taču taisni šī šķira apgalvo, ka samaitāšana, kas visur ņēmusi virsroku, ir pierakstāma tā saucamā “kristīgā sabata” atmešanai, un ka svētdienas pilnīgāka ievērošana, ja sabiedrību pie tā varētu piedabūt, stipri paceltu viņas tikumību. Šo apgalvojumu īpaši daudz dabon dzirdēt Amerikā, kur mācība par patieso sabatu tāli un plaši tiek sludināta. Tur sātības kustība, kas pieder pie visredzamākām un vissvarīgākām tikumības reformām, bieši tiek savienota ar svētdienas kustību un viņas aizbildņi uzstājas kā sabiedrības augstāko interešu veicinātāji. Un tie, kas liedzas iet kopā ar viņiem, tiek izkliegti kā sātības un reformas ienaidnieki.Bet maldības ievešana, kura ir savienota ar kādu labu darbu, caur to netop labāka. Mēs varam ģifti paslēpt, ja samaisām to ar veselīgu barību, bet caur to mēs ģifti neesam iznīcinājuši. Mēs turpretim padarām to vēl kaitīgāku, tāpēc ka tādā veidā to var ieņemt nezinot. Sātans pievieno meliem daudz maz patiesības, lai tā melus padarītu ticamākus. Kaut arī svētdienas kustības vadoņi aizstāvētu reformas, kuras ļaudīm vajadzīgas, un pamatlikumus, kas saskan ar bībeli, tomēr Dieva kalpi nevar viņiem pievienoties, tāpēc ka viņu mācībās ir kaut kas, kas runā pretī Dieva baušļiem. Nekas nevar attaisnot Dieva baušļu atmešanu cilvēku priekšrakstu labā.LC 290.1

    Sātans sapīs, ļaudis divos lielos maldos: maldā par dvēseles nemirstību un maldā par svētdienas svētīšanu. Kamēr pirmais malds liek pamatu spiritismam, tikmēr otrais auž savienības saiti ar Romu. Savienoto Valstu protestanti būs pirmie, kas stieps savas rokas pāri bezdibenim, lai satvertu spiritismu. Viņi lieksies pāri atvaram lai sadotu rokas ar Romas baznīcu. Un zem šīs trīskārtīgās savienības iespaida Savienotās Valstis sekos Romas pēdās un mīs zem kājām sirdsapziņas tiesības.LC 290.2

    Tā kā spiritisms piemērojas tagadējam vārda kristīgajumam, tad tam ir lielāks spēks piemānīt un iepiņķēt. Sātans pats ir atgriezies pie lietu jaunās kārtības. Viņš parādīsies kā gaismas eņģelis. Caur spiritisma darbību notiks brīnumi; tiks dziedināti slimie un izdarīti nenoliedzami pārdabīgi darbi. Un tā kā spiritistu gari apgalvos, ka viņi ticot bībelei un parādīs cienību pret baznīcas iestādījumiem, tad viņu darbs tiks pieņemts ka dievīgas varas atklāšanās. LC 291.1

    Robežu līnija starp tā saucamiem kristīgiem un bezdievīgiem tagad ir tikko nomanāma. Tie, kas pieder pie baznīcas, mīlē to, ko mīlē pasaule, un ir gatavi ar viņu apvienoties. Sātans ir cieši nodomājis savienot vienā apvienībā un stiprināt savu lietu iedzenot visus spiritisma rindās. Katoļi, kas brīnumus tura par īstās baznīcas pazīšanas zīmi, tiks viegli pievilti caur šo brīnumdrošo varu; un protestanti, kas nometuši patiesības vairogu, tāpat tiks pievilti. Katoļi, protestanti un pasaulnieki pieņems dievbijības izskatu, bet viņas spēku aizliegs. Šo savienību uzlūkos kā lielu pasaules atgriešanas kustību un kā ilgi gaidītās tūkstots gadu valsts sākšanos.LC 291.2

    Caur spiritismu sātans parādās kā cilvēku dzimuma labdaris, dziedinādams ļaužu slimības un izlikdamies ievedot jaunu un cēlāku reliģiju; bet tanī pat laikā viņš ir arī postītājs. Viņa kārdināšanas ieved veselas tautas masas pazušanā. Nesātība atceļ prātu; seko kārību apmierināšana, strīdus un asinsizliešana. Sātans priecājas par karu; jo tas saceļ dvēselē visļaunākās kaislības, un aizrauj mūžībā savus grēkos un asinīs mirkstošos upurus. Viņa nolūks ir sacelt vienu nāciju pret otru; jo tādā kārtā viņu uzmanība tiek novērsta no domām par sagatavošanos uz tā Kunga dienu.LC 291.3

    Arī ar dabas spēku palīdzību sātans grib sev iegūt nesagatavotās dvēseles. Vinš ir mācījies dabas darbnī- cās viņas lielos noslēpumus, un pieliek visus spēkus, lai valdītu pār dabas elementiem, cik tālu Dievs to pieļauj. Kad viņam bija atļauts Ījabu mocīt, cik ātri tika atņemti ganāmi pulki, kalpi, mājas, bērni, un viena nelaime sekoja otrai,— viss kā vienā acumirklī. Dievs sargā savus radījumus, glābj tos no samaitātāja varas. Bet kristīgā pasaule ir izrādījusi nicināšanu Jehovas likumiem; un Kungs darīs taisni to, ko viņš ir solījies darīt; viņš atņems savu rūpīgo sargāšanu no tiem, kas saceļas pret viņa baušļiem un māca un piespiež arī citus to pašu darīt. Sātanam ir vara pār visiem, kurus Dievs īpaši nesargā. Viņš dažiem būs labvēlīgs un dažus aplaimos, lai veicinātu savus nodomus, dažiem turpretim uzliks grūtības, lai cilvēki domātu, ka tās viņiem no Dieva uzliktas.LC 291.4

    Izlikdamies par cilvēku bērnu lielu ārstu, kas var dziedēt visas viņu slimības, viņš atnesīs slimības un nelaimi, pārvērtīs ļaužu pilnas pilsētas par drupu kaudzēm un tuksnešiem. Taisni tagad viņš ir pie darba. Nelaimē un briesmās, uz ūdens un uz zemes, lielos ugunsgrēkos, trakojošos viesuļos, briesmīgos krusas negaisos, vētrās, plūdos, lavas izverdumos un zemes trīcēs, visās vietās un visādos veidos sātans izrāda savu varu. Viņš noslauka briestošo ražu, kam seko bads un posts. Viņš piepilda gaisu ar nāvīgiem baciļiem un tūkstoši tiek nobeigti no mēra. Piemeklēšanas top jo ilgāk, jo biežākas un postošākas. Samaitāšana nāks pār dzīvniekiem tāpat kā pār cilvēkiem. “Zeme tvīkst un nīkst”; “ļaužu augstāji tai zemē gurst... Jo zeme ir sagānīta no saviem iedzīvotājiem, jo tie pārkāpj bauslību un pārgroza likumu un lauž mūžīgo derību.”1LC 288.1

    Tad lielais krāpnieks. pārrunās cilvēkus, ka tie, kas Dievam kalpo, ir iemesls šiem ļaunumiem. Tie, kas ir izsaukuši debess nelabvēlību, visu savu nelaimi uzkraus tiem, kuru paklausība pret Dieva baušļiem ir pārkāpējiem pastāvīgs pārmetums.Teiks, ka cilvēki caur svētdienas pārkāpšanu, kuru viņi noliek sabata vietā, apvaino Dievu, un ka šis grēks ir nesis visu postu, kurš ātrāk nemitēsies, iekams svētdienas svētīšana netiks stingri ievērota; un ka tie, kas prasa ceturtā baušļa izpildīšanu un caur to iznīcina svētdienu, esot tautas maitātāji, kuri aizkavē Dieva žēlastības un laicīgas labklājības iestāšanos. Tādā kārtā un aiz tiem pašiem vienkāršiem iemesliem tiks atkārtota senā apsūdzība pret Dieva kalpiem: “Un kad Ahabs Eliju ieraudzīja, tad Ahabs uz to sacīja: vai tu tas esi, kas Israēlu sajauc? Un viņš sacīja: Es Israēlu neesmu sajaucis, bet tu un tava tēva nams, caur to, ka jūs esiet atstājuši Kunga baušļus un Baalam pakaļ staigājuši.”1 Kad nepatiesi apvainojumi būs tautu sadusmojuši, viņa vērsīsies pret Dieva sūtņiem, kas būs ļoti līdzīgs atkritušā Israēla vajāšanām pret Eliju.LC 288.2

    Spiritisma brīnumdarītājs spēks mēģinās iedarboties uz tiem, kas grib Dievam vairāk paklausīt, nekā cilvēkiem. Nāks gari un ziņos, ka Dievs viņus sūtījis, lai svētdienas atmetējus pārliecinātu,ka viņi ir maldījušies, un apgalvos, ka laicīgi likumi ir tāpat turami, kā Dieva likumi. Viņi sūdzēsies par pasaules lielo bezdievību un pabalstīs reliģijas mācītāju liecību, ka tikumības pagrimušais stāvoklis izskaidrojams caur svētdienas sagānīšanu. Pret tiem, kas liegsies atzīt viņu liecību, būs liels sašutums un liela pretestība. LC 293.1

    Sātana rīcība pēdējā cīņā ar Dieva ļaudīm būs tā pate, kāda tā bija arī lielās cīņas sākumā debesīs. Viņš teicās stiprināt dievišķo valdīšanu, bet slepeni pielika visas pūles, lai to gāztu. Un taisni to darbu, kuru viņš tādā kārtā gribēja izvest, viņš uzkrāva Dieva uzticamiem eņģeļiem. Tāds pat mānīšanas veids iezīmē arī Romas baznīcas vēsturi. Viņa uzdevās, ka rīkojoties kā debess vietniece, bet patiesībā viņa mēģināja pacelties augstāk par Dievu un pārgrozīt viņa bauslību. Romas valdīšanās laikā tie tika izkliegti par ļaundariem, kas dēļ savas uzticības evaņģēlijam bija miruši mocekļu nāvē; tika paskaidrots, viņi stāvot sakarā ar sātanu, un izlietoja visus līdzekļus, lai apkrautu viņus ar kaunu, ka tie tautas acīs un paši sev izliktos par vislielākiem noziedzniekiem. Tā būs arī tagad. Mēģinādams tos nomaitāt, kas godā Dieva baušļus, viņš gādās, ka tie tiek apsūdzēti par likuma pārkāpējiem, kā cilvēkus, kas grib Dievam atņemt godu un izsaukt sodību pār pasauli.LC 293.2

    Dievs nekad nespiež pret gribu un sirdsapziņu; sātans turpretim ķeras pie spaidiem un nežēlības, lai dabūtu tos savā varā, kurus citādi dabūt nav iespējams. Ar baiļu un varas palīdzību viņš pūlas valdīt par sirdsapziņu un panākt sev godināšanu. Lai varētu to izvest, viņš strādā ar reliģiskiem un pasaulīgiem spēkiem, un par spīti dievišķiem likumiem grib piedabūt pie paklausības cilvēcīgiem likumiem.LC 294.1

    Tie, kas godā un cieni bībeles sabatu, tiek izkliegti par likumu un kārtības ienaidniekiem — par tādiem, kas atceļ sabiedrības tikumības robežas, saceļ anarhiju un postu un liek Dieva sodībai nākt pār zemi. Viņu apzinīgo apdomāšanos izskaidros par pretošanos, stūrgalvību un priekšniecības nicināšanu. Viņus apvainos par valdības ienaidniekiem. Sprediķotāji, kas noliedz pienākumus pret Dieva baušļiem, no kanceles sludinās pienākumus pret pilsoniskām iestādēm un kā pret Dieva ieceltām prasis paklausību. Likumdevēju aprindās un tiesās nepareizi apgaismos un notiesās tos, kas dzīvo pēc Dieva baušļiem. Viņu vārdus nepareizi izskaidros un viņu darbības iemeslus attēlos tik ļauni, cik ļauni vien iespējams. LC 294.2

    Tā kā protestantiskās baznīcas atmet skaidros rakstu pierādījumus, ar kuriem varētu aizstāvēt Dieva baušļus, tad viņiem būs jāskatās, ka var aizspiest muti tiem, kuru ticību ar bībeles palīdzību viņi nevar apgāzt. Kaut gan viņi pret faktiem aizver acis, viņi tomēr uzsāk rīcību, kas viņus novadīs pie to ļaužu vajāšanas, kas apzinīgi liedzas to darīt, ko dara pārējā kristīgā pasaule un neatzīst pāvesta svētdienu.LC 294.3

    Baznīcas un valsts varas nesēji savā starpā apvienosies un ar piekukuļošanu vai pārrunāšanu piespiedīs ļaudis svētīt svētdienu.Dievišķās varas trūkumu pa- pildinās ar varmācīgiem prasījumiem.Politiski samaitātais stāvoklis iznīcinās taisnības mīlestību un patiesības godāšanu, un pat Amerikā valdnieki un likumdevēji, lai nodrošinātu sev vispārības labvēlību,— padosies tautas prasībai un dos likumu, kas cieši piekodinās svētdienas svētīšanu. Sirdsapziņas brīvība, kas maksāja tik lie1us upurus, tiks atcelta. Drīz notiekošās cīņās caur kaktiem kļūs mums skaidri pravieša vārdi: “Un pūķis iedusmojās pret sievu un nogāja karot ar tiem, kas atlikušies no viņas dzimuma, kas Dieva baušļus tur, un kam ir Jēzus Kristus liecība.”1LC 294.4

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents