Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Adventistu māja

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    12. Daļa—Ģimenes Dzīves Standarti

    52. Nodaļa—Mājas Pārvalde

    [305] Pamatprincipi vecākiem. Daudzi pasaulē ir pieķērušies lietām, kas var būt labas pašas par sevi, bet viņu prāti ir bijuši apmierināti ar šīm lietām un viņi nav meklējuši lielāko un augstāko labumu, ko Kristus ir ilgojies viņiem dot. Tagad mums nav jācenšas viņiem rupji liegt to, ko viņi uzskata par dārgu. Atklājiet viņiem patiesības skaistumu un tās vērtību. Vadiet viņus raudzīties uz Kristu un Viņa piemīlību, tad viņi novērsīsies no visa, kas traucē viņiem tuvoties Viņam. Šis ir princips, pēc kā vecākiem vajadzētu vadīties, audzinot savus bērnus. Ar savu izturēšanos pret mazajiem jūs varat Kristus žēlastībā veidot raksturus mūžīgajai dzīvei. 1Manuskripts 4, 1893.Am 266.1

    Tēviem un mātēm par savu dzīves pētījumu vajadzētu padarīt to, kā viņu bērniem kļūt gandrīz tik pilnīgiem savā raksturā, cik pilnīgus tos var padarīt cilvēcīgas pūles, apvienotas ar dievišķo palīdzību. Šo darbu ar visu tā atbildību un svarīgumu viņi ir uzņēmušies, laižot bērnus pasaulē. 2Fundamentals of Christian Education, 67.Am 266.2

    Mājas pārvaldei nepieciešami noteikumi. Ikvienā kristīgā mājā vajadzētu būt noteikumiem. Vecākiem vajadzētu vārdos un izturēšanās veidā vienam pret otru sniegt bērniem dārgu, dzīvu paraugu tam, kādus viņi ilgojas viņus redzēt. [..] Māciet bērniem un jauniešiem cienīt sevi, būt patiesiem pret Dievu un principiem, māciet viņus cienīt Dieva likumu un paklausīt tam, tad šie principi pārvaldīs viņu dzīves un tiks ieviesti arī attiecībās [306] ar citiem. 3Vēstule 7 4 , 1896.Am 266.3

    Jāseko Bībeles principiem. Vienmēr jābūt modriem, lai principi, kas ir ģimenes pārvaldes pamatā, netiktu ignorēti. Kungs ir paredzējis, lai ģimenes virs zemes būtu Debesu ģimenes simboli. Ja laicīgās ģimenes tiks pareizi vadītas, tāda pati Gara svētība tiks ienesta draudzē. 4Manuskripts 80, 1898.Am 267.1

    Vecākiem pašiem ir jābūt atgrieztiem un jāzina, ko nozīmē būt pa-kļautiem Dieva gribai, kā maziem bērniem pakļaujot savas domas Jēzus Kristus gribai, pirms viņi var pareizi pārstāvēt pārvaldības sistēmu, kurai, kā Dievs ir paredzējis, vajadzētu pastāvēt ģimenē. 5The Review and Herald, March 13, 1894.Am 267.2

    Dievs pats ir iedibinājis ģimenes attiecības. Viņa Vārds ir vienīgais drošais vadonis bērnu audzināšanā. Cilvēciska filozofija nav atklājusi vairāk par to, ko zina Dievs, ne arī izgudrojusi gudrāku plānu bērnu audzināšanā kā to, ko devis mūsu Kungs. Kurš var labāk saprast visas bērnu vajadzības, ja ne viņu Radītājs? Kurš var izjust dziļāku interesi par viņu labklājību, ja ne Viņš, kurš ir atpircis viņus ar savām asinīm? Ja rūpīgi pētītu Dieva Vārdu un tam uzticīgi paklausītu, būtu mazāk dvēseles ciešanu par ļauno bērnu nepareizo uzvedību. 6The Signs of the Times, November 24, 1881.Am 267.3

    Cieniet bērnu tiesības. Atcerieties, ka bērniem ir tiesības, kuras ir jāciena. 7Vēstule 47a, 1902Am 267.4

    Bērniem ir tiesības, ko vecākiem vajadzētu atzīt un cienīt. Viņiem ir tiesības iegūt tādu izglītību un apmācību, kas viņus padarīs par no-derīgiem, cienījamiem un iecienītiem sabiedrības locekļiem šeit un dos viņiem morālu gatavību šķīstajai un svētajai sabiedrībai pēc tam. Bērniem ir jāmāca, ka gan viņu tagadējā, gan nākamā labklājība ir lielā mērā atkarīga no ieradumiem, ko viņi izveido bērnībā un jaunībā. Viņiem vajadzētu agri [307] pierast pakļauties, būt pašaizliedzīgiem un ņemt vērā citu vajadzības. Viņiem vajadzētu būt mācītiem savaldīt straujo dabu, neizteikt nepārdomātus vārdus, parādīt nemainīgu laipnību, pieklājību un paškontroli. 8Fundamentals of Christian Education, 67.Am 267.5

    Vecākiem, kurus ir nomaldinājusi akla mīlestība. Akla mīlestība, lēta mīlestības izpausme ir ceļš, ko tu ej. Apvīt rokas ap kaklu ir viegli, tomēr tev nevajadzētu atbalstīt tādu izrādīšanos, ja vien to neapstiprina patiesa paklausība. Tava izdabāšana un Dieva prasību neievērošana ir vislielākā nežēlība. Tu iedrošini un attaisno nepaklausību, sakot: “Mans zēns mani mīl.” Šāda mīlestība ir lēta un krāpjoša. Tā nemaz nav mīlestība. Patiesa mīlestība, kas jākopj ģimenē, ir vērtība, jo to apstip-rina paklausība. [.. ]Am 268.1

    Ja tu mīli savu bērnu dvēseles, tad pieradini tās pie kārtības. Daudzie skūpsti un mīlestības apliecinājumi ir padarījuši tevi aklu, un tavi bērni to zina. Mazāk izmantojiet šos apskāvienus un skūpstus, bet dziļāk izpētiet un parādiet, kas veido dēla vai meitas mīlestību. Noraidiet šo izrādīšanos kā nepatiesu, ja vien to neapstiprina paklausība un cieņa pret jūsu pavēlēm. 9Vēstule 5 2 , 1886.Am 268.2

    Neparādiet ne aklu mīlestību, ne nepiemērotu bardzību. Lai gan mums nav jāizdabā aklai mīlestībai, mums arī nav jāparāda nepiemē-rota bardzība. Bērnus nevar aizvest pie Kunga ar varu. Viņus var vadīt, bet ne piespiest. “Manas avis klausās manā balsī, es tās pazīstu, un viņas man seko,” Kristus saka. Viņš nesaka: manas avis dzird manu balsi un ir spiestas iet pa paklausības ceļu. [308] Bērnu vadīšanā ir jāparāda mīles-tība. Vecākiem nekad nevajadzētu bērnus sāpināt ar savu bargumu un stingrajām prasībām. Bargums ieved dvēseles sātana tīklā. 10The Review and Herald, January 29, 1901.Am 268.3

    Autoritāte un mīlestība kopā ļaus turēt stingri un laipni ģimenes va-dības grožus. Acs, kas būs pievērsta Dieva godam un tam, ko mūsu bērni ir parādā Viņam, neļaus mums kļūt vaļīgiem un pieļaut ļaunumu. 11Manuskripts 24, 1887.Am 268.4

    Lai panāktu paklausību, nav vajadzīgs skarbums. Neviens nedrīkst domāt, .. ka ar skarbumu un bargumu var nodrošināt paklausību. Esmu redzējusi visietekmīgāko ģimenes pārvaldīšanu bez neviena skarba vārda vai skatiena. Esmu bijusi ģimenēs, kur pavēles pastāvīgi tiek izteiktas autoritatīvā tonī un bieži tiek lietoti skarbi vārdi un piemēroti smagi sodi. Pirmajā gadījumā bērni sekoja vecāku paraugam un reti izteica cits citam skarbus vārdus. Arī otrajā gadījumā bērni atdarināja vecākus, un no rīta līdz vakaram bija dzirdami strīdi, apsūdzības un konflikti. 12The Signs of the Times, March 11, 1886.Am 268.5

    Vārdi, kas iebiedē, radot bailes un izraidot mīlestību no dvēseles, ir jāsavalda. Gudrs, maigs, dievbijīgs tēvs neienesīs mājās verdziskas bailes, bet gan mīlestību. Ja mēs dzeram no dzīvības avota, tā straumes izdos saldu, nevis rūgtu ūdeni. 13Vēstule 8a, 1896.Am 269.1

    Skarbi vārdi sabojā raksturu un ievaino bērnu sirdis, un dažos gadī-jumos šīs brūces ir grūti dziedināt. Bērni ir jūtīgi pret vismazāko netais-nību, un daži kļūst mazdūšīgi un nekad neņems vērā skaļo, dusmīgo balsi, kādā izteiktas pavēles, ne arī uztrauksies par soda draudiem. 14Liecības draudzei 3, 532Am 269.2

    Pastāv briesmas stipri kritizēt par maziem pārkāpumiem. Kritika, [309] kas ir pārāk skarba, likumi, kas ir pārāk bargi, rada vēlmi ignorēt visus noteikumus. Pamazām bērni, kas ir audzināti šādi, parādīs tādu pašu necieņu pret Kristus likumiem. 15Manuskripts 7, 1899.Am 269.3

    Nepieciešama mērena stingrība, nosvērta kontrole. Bērniem ir jūtīga, mīloša daba. Viņus var viegli iepriecināt un viegli padarīt ne-laimīgus. Ar maigu disciplīnu, kas atklājas mīlošos vārdos un darbos, mātes var saistīt bērnus pie savas sirds. Bardzības parādīšana un kategoriskums pret bērniem ir liela kļūda. Ikvienas ģimenes disciplinēšanai nepieciešama mērena stingrība un nosvērta kontrole. Mierīgi izsakiet savas domas, virzieties uz priekšu pārdomāti un īstenojiet to, ko sakāt, bez atkāpšanās.Am 269.4

    Mīlestības parādīšana bērniem atmaksāsies. Neatraidiet viņus ar savu līdzjūtības trūkumu viņu bērnišķīgajās izpriecās, priekos un bēdās. Nekad neļaujiet savilkties sejai drūmās grimasēs, ne skarbiem vārdiem nākt pār jūsu lūpām. Dievs raksta katru no šiem vārdiem savā pārskatu grāmatā. 16Liecības draudzei 3:532.Am 269.5

    Ar ierobežojumiem un brīdinājumiem nepietiek. Mīļie brāļi, jūs kā draudze esat skumji pametuši novārtā savu pienākumu pret bērniem un jauniešiem. Nosakot viņiem noteikumus un ierobežojumus, vajadzētu rūpēties, lai parādītu viņiem sava rakstura Kristum līdzīgo pusi, nevis sātanisko. Bērniem nepieciešamas pastāvīgas rūpes un maiga mīlestība. Saistiet viņus pie savas sirds un izrādīet viņiem mīlestību un dievbijību. Tēvi un mātes nekontrolē paši savu garu, tāpēc nav sagatavoti pārvaldīt citus. Ierobežot un brīdināt bērnus nav viss, kas ir prasīts. Jums vēl ir jāmācās darīt taisnību un mīlēt žēlastību, kā arī pazemīgi staigāt ar Dievu. 17Turpat, 4:621.Am 270.1

    Padoms stipras gribas bērna mātei. Tavs bērns nav tavs īpašums. Tu nevari rīkoties ar viņu tā, kā tev patīk, [310] jo viņa ir Kunga īpašums. Pastāvīgi, neatlaidīgi kontrolē viņu, māci viņai, ka viņa pieder Dievam. Šādas audzināšanas rezultātā viņa izaugs par svētību tiem, kas ir ap viņu. Taču būs vajadzīgas skaidras, asas izšķiršanās spējas, lai tu varētu apspiest viņas tieksmi valdīt pār jums abiem, rīkoties pēc savas gribas un ieskatiem un darīt, kā viņai patīk. 18Vēstule 6 9 , 1896.Am 270.2

    Pastāvīga, vienmērīga vadīšana. Esmu redzējusi daudzas ģime-nes, kas tiek sagrautas, tāpēc ka ģimenes galva viens pats ir uzņēmies pārāk lielu vadību, lai gan, apspriežoties un vienojoties ar pārējiem, viss varēja ritēt harmoniski un labi. 19Liecības draudzei 4, 127.1.Am 270.3

    Nepastāvība ģimenes pārvaldē rada lielu kaitējumu, tā ir gandrīz tikpat slikta kā tad, ja vispār nav nekādas pārvaldes. Bieži tiek uzdots jautājums: “Kāpēc ticīgu vecāku bērni bieži ir tik ietiepīgi, izaicinoši un dumpīgi?” Iemesls ir atrodams bērnu audzināšanā mājās. Pārāk bieži vecāki nav vienoti savā ģimenes pārvaldē. 20The Signs of the Times, February 9, 1882.Am 270.4

    Nepastāvīga pārvalde - vienu reizi turot grožus stipri, bet citu reizi pieļaujot to, kas tika nosodīts, - bērnam nozīmē sagrāvi. 21Vēstule 6 9 , 1896.Am 270.5

    Likums gan vecākiem, gan bērniem. Dievs ir mūsu Likumdevējs un Valdnieks, un vecākiem ir jāpakļauj sevi Viņa pārvaldībai. Šis notei-kums aizliedz jebkādu apspiešanu no vecāku puses un nepaklausību no bērnu puses. Kungs ir mīlošas laipnības, žēlastības un patiesības pilns. Viņa likums ir svēts, taisns un labs, un gan vecākiem, gan bērniem tam ir jāpaklausa. Noteikumi, kuriem vajadzētu regulēt vecāku un bērnu dzīves, plūst no bezgalīgas mīlestības sirds, un Dieva bagātīgās svētības gulstas uz tiem [311] bērniem, kas paklausa šim likumam. Ir jājūt žēlastības un taisnības apvienotā ietekme. “Žēlastība tiksies ar patiesību, taisnība skūpstīs mieru.” (Ps. 85:11) Šādai audzināšanai pakļautas ģimenes staigās Kunga ceļus, darīs taisnību un tiesu. 22Manuskripts 133, 1898.Am 271.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents