20. Nodaļa—Ģimene Un Pilsēta
[135] Pilsētas dzīves riski. Dzīve pilsētās ir nepareiza un mākslīga. Spēcīgā tieksme iegūt naudu, satraukuma virpulis un izpriecu meklēšana, slāpes pēc izrādīšanās, greznība un izšķērdība - tie visi ir spēki, kas lielām ļaužu masām novērš prātu no dzīves patiesā nolūka. Tie atver durvis daudziem ļaunuma veidiem. Pār jauniešiem tiem ir gandrīz nepārvarams spēks. Viens no visviltīgākajiem un bīstamākajiem kārdinājumiem, kam pakļauti bērni un jaunieši pilsētās, ir mīlestība uz izpriecām. Brīvdienu ir daudz. Spēles un zirgu skriešanās sacīkstes saista tūkstošus, un sajūsmas un izpriecu virpulis novērš viņus no dzīves mierīgajiem pienākumiem. Nauda, ko vajadzēja ietaupīt labākiem mērķiem, tiek izšķiesta izpriecām. Am 112.1
Pārdomājiet no veselības viedokļa. Vide pilsētās bieži ir kaitīga veselībai. Pastāvīga saskare ar slimībām, piesārņots gaiss, netīrs ūdens, netīra pārtika, pārpildītas, tumšas, neveselīgas dzīvesvietas ir daži no ļaunumiem, ar ko jāsastopas.Am 112.2
Dieva nolūks nebija, lai cilvēki drūzmētos pilsētās, saspiesti māju rindās un dzīvokļos. Sākumā Viņš mūsu pirmos vecākus ielika skaistu skatu un skaņu vidū, un Viņš ilgojas, lai arī mēs priecājamies par to mūsu laikos. Jo tuvāk esam Dieva sākotnējam plānam, jo labvēlīgāks mūsu stāvoklis, lai nodrošinātu veselību miesai, prātam un dvēselei. Am 112.3
[136] Šaušalību perēkļi. Pilsētas ir pilnas ar kārdinājumiem. Mums savu darbu vajadzētu plānot tā, lai jaunos cilvēkus turētu tālāk no šīs samaitātības. Am 113.1
Bērniem un jauniešiem vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem. Viņus va-jadzētu turēt tālu prom no šaušalību perēkļiem, kas atrodami mūsu pilsētās. Am 113.2
Nemiers un kņada . Tā nav Dieva griba, ka Viņa ļaudis apmetas pil-sētās, kur ir pastāvīgs nemiers un kņada. Bērnus vajadzētu no tā pasargāt, jo visu sistēmu demoralizē steiga, drūzma un troksnis. Am 113.3
Problēmas ar darbu. Tresti, arodbiedrības un streiki ietekmē dzī-ves apstākļus pilsētā, un tie kļūst aizvien smagāki. Mūsu priekšā ir no-pietnas problēmas, un daudzām ģimenēm došanās prom no pilsētām būs nepieciešamība. Am 113.4
Drīzā iznīcība. Laiks ir tuvu, kad lielās pilsētas tiks aizslaucītas, un visiem vajadzētu būt brīdinātiem par šo tuvojošos tiesu. Am 113.5
Ak, ja Dieva ļaudis saprastu, ka drīz tiks iznīcināts tūkstošiem pilsētu, kas tagad ir gandrīz atdotas elkdievībai! Am 113.6
Pasaulīgu interešu un naudas kāres dēļ. Bieži ir tā, ka vecāki nerūpējas, lai viņu bērni tiktu pareizi ietekmēti. Izvēloties mājas, viņi domā vairāk par savām pasaulīgajām interesēm, nevis par morālo un sociālo gaisotni, un bērni izveido draudzības saites, kas ir nelabvēlīgas dievbijības attīstībai [137] un pareizu raksturu veidošanai. [..]Am 113.7
Vecāki, kas apsūdzat kānaāniešus savu bērnu upurēšanā Moloham, ko jūs darāt? Jūs pienesat visdārgāko upuri savam dievam - naudai -, un tad, kad jūsu bērni izaug nepatīkami un nepiemīlīgi raksturā, kad viņi parāda noteiktu bezdievību un tieksmi uz bezdievību, jūs vainojat savu ticību, jo tā nav spējusi viņus glābt. Jūs pļaujat to, ko esat sējuši, tās ir savtīgas pasaules mīlestības un žēlastības līdzekļu ignorēšanas sekas. Jūs aizvedat savas ģimenes uz kārdinājumu pilnām vietām, un Dieva šķirstu, savu godību un aizsardzību, jūs neuzskatāt par būtisku. Kungs nav darījis brīnumu, lai atbrīvotu jūsu bērnus no kārdinājumiem. Am 113.8
Pilsētas nepiedāvā nekādu labumu. Nav pat viena ģimene no simts, kuras fiziskā vai garīgā veselība uzlabotos, dzīvojot pilsētā. Ticība, cerība, mīlestība, laime daudz labāk var tikt iegūta vientuļās vietās, kur ir lauki, pakalni un koki. Aizvediet savus bērnus prom no pilsētas skaņām un skatiem, prom no automašīnu un pajūgu trokšņa, un viņu prāti kļūs veselīgāki. Būs daudz vieglāk viņu sirdīs izaudzēt Dieva Vārda patiesību. Am 114.1
Padoms pārcelties no laukiem uz pilsētām. Daudzi vecāki pārceļ savas lauku mājas uz pilsētu, uzskatīdami pilsētu par vēlamāku vai ienesīgāku vietu. Tomēr ar šādām pārmaiņām viņi savus bērnus pakļauj daudziem un lieliem kārdinājumiem. Zēniem nav nodarbošanās, un viņi savu laiku pavada uz ielas, soli pa solim ieslīgstot izvirtībā, līdz zaudē interesi par to, kas ir labs, šķīsts un svēts. Cik daudz labāk būtu, ja vecāki paliktu kopā ar savām ģimenēm laukos, kur [138] vislabāk var iegūt fizisku un garīgu spēku. Lai jaunieši mācās apstrādāt zemi, un ļaujiet viņiem gulēt saldajā miegā, kas radies no noguruma un nevainīga darba.Am 114.2
Vecāku nevērības dēļ jaunieši pilsētās sabojā savu dzīvi un piesārņo dvēseles Dieva priekšā. Tāds vienmēr būs bezdarbības auglis. Nabag-mājas, cietumi un karātavas atklāj ciešanu pilno stāstu par nevērību pret vecāku pienākumiem. Am 114.3
Labāk upurēt jebkuru pasaulīgu labumu, nekā pakļaut briesmām dvēseles, kuras ir nodotas jūsu aprūpē. Tām uzbruks kārdinājumi, un tām ir jāmāca stāties tiem pretī. Jūsu pienākums ir atbrīvoties no jebkuras ietekmes, iznīcināt jebkuru ieradumu, pārgriezt jebkuru saiti, kas jūs attur no visbrīvākās, visatvērtākās, vissirsnīgākās sevis un savas ģimenes nodošanas Dievam.Am 114.4
Pārpildītas pilsētas vietā meklējiet vientuļu vietu, kur jūsu bērni pēc iespējas vairāk būs pasargāti no kārdinājumiem un kur viņus varēs apmācīt un izglītot būt derīgiem. Pravietis Ecēhiēls min iemeslus, kas noveda pie Sālamana grēka un iznīcības: “Lepnība, maizes pārpilnība un daudz brīva laika - tāda bija viņas un viņas meitas dzīve, nabagam un cietējam tās vis nepalīdzēja.” (Ec. 16:49) Visiem, kuri vēlas izbēgt no Sodomas likteņa, ir jāizvairās no tāda ceļa, kas atnesa šai ļaunajai pilsētai Dieva sodu. Am 115.1
Apmetoties uz dzīvi Sodomā, Lats bija pilnībā apņēmies izsargāties no netaisnības un pavēlēt savai saimei pēc sevis, bet piedzīvoja pilnīgu neveiksmi. Apkārtējā samaitājošā ietekme ietekmēja viņa paša ticību, un bērnu sakari ar Sodomas iedzīvotājiem padarīja viņa intereses līdzīgas sodomiešu interesēm. Sekas ir acīm redzamas. Daudzi vēl joprojām izdara līdzīgu kļūdu. Am 115.2
[139] Izvēlieties un iekārtojiet savas mājas tik tālu no Sodomas un Gomoras, cik vien varat. Turieties ārpus lielām pilsētām. Ja iespējams, iekārtojiet savas mājas klusā lauku vientulībā, pat ja nekad nebūsit bagāti, tā darīdami. Apmetieties tur, kur ir vislabākā ietekme. Am 115.3
Kungs man deva norādījumu brīdināt mūsu ļaudis neapmesties pilsētās, lai nodrošinātu mājas savām ģimenēm. Tēvi un mātes, esmu pamācīta teikt: “Nekļūdieties un turiet bērnus savā teritorijā.” Am 115.4
Tagad ir laiks pamest pilsētas. Mana vēsts - aizvediet savas ģime-nes no pilsētām. Am 115.5
Ir pienācis laiks, kad, ja Dievs paver ceļu, ģimenēm vajadzētu pamest pilsētas. Bērnus vajadzētu vest uz laukiem. Vecākiem vajadzētu atrast tik piemērotu vietu, cik pieļauj viņu līdzekļi. Mājvieta var būt arī maza, taču blakus vajadzētu būt zemei, ko var apstrādāt. Am 115.6
Pirms Dieva sods nāk pār zemes iedzīvotājiem, Kungs aicina visus, kas ir israēlieši, patiešām sagatavoties šim notikumam. Vecākiem Viņš sūta brīdinājuma saucienu: sapulciniet savus bērnus savās mājās, paņemiet viņus prom no tiem, kas neciena Dieva likumus un kas māca un dara ļaunu. Atstājiet lielās pilsētas, cik vien ātri iespējams. Am 116.1
Dievs palīdzēs saviem ļaudīm. Vecāki var iegādāties nelielas mājas laukos, kur ir zeme, ko apstrādāt, kur var iekopt augļu dārzu un kur var audzēt dārzeņus un augļus, ko likt galdā gaļas, kura bojā pa asinsva-diem plūstošās [140] dzīvības asinis, vietā. Laukos bērnus neskars pilsētas dzīves samaitājošā ietekme. Dievs palīdzēs saviem ļaudīm atrast tādas mājas ārpus pilsētas. Am 116.2