Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Adventistu māja

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    80. Nodaļa—Kādas Spēles Spēlēt?

    [498] Aizstājiet grēcīgos priekus ar nevainīgiem. Jauniešus nevar padarīt par mierīgiem un nopietniem, kādi ir gados vecāki cilvēki, vai bērnus padarīt par tik nosvērtiem, kādi ir ģimenes galvas. Lai gan grēcīgas izklaides tiek nosodītas, kā tam arī vajadzētu būt, vecākiem, skolotājiem un jauniešu vadītājiem to vietā jānodrošina nevainīgas izpriecas, kas neaptraipa un nesamaitā morāli. Nenospiediet jauniešus ar stingriem likumiem un ierobežojumiem, kas liks viņiem justies nomāktiem un salauztiem un izvēlēties neprātīgus iznīcības ceļus. Ar stingru, laipnu, apdomīgu roku turiet vadības grožus, vadot un kontrolējot viņu prātus un nolūkus, tomēr dariet to tik maigi, gudri un mīloši, ka viņi saprot, ka jūs vēlat viņiem vislabāko. 1Counsels to Teachers, Parents, and Students, 335.Am 442.1

    Ir tādas izklaides kā dejošana, kāršu spēlēšana, šahs, dambrete un citas, kuras nevaram atzīt par labām, jo Debesis tās nosoda. Šīs izpriecas atver durvis uz lielu ļaunumu. Tās nerada labas noslieces, bet tām ir aizraujoša ietekme, kas dažu cilvēku prātos izraisa kaislību uz šīm spēlēm, vadot pie azartspēļu spēlēšanas un izlaidības. Šādas spēles kristiešiem vajadzētu nosodīt un vietā likt kaut ko pilnīgi nekaitīgu. 2Liecības draudzei 1, 514. Am 442.2

    Ierobežojot saviem bērniem pasaulīgus priekus, kam ir tieksme sa-maitāt un novest no ceļa, mums vajadzētu nodrošināt viņiem nevainīgu atpūtu, vadīt viņus pa patīkamiem ceļiem, kur nav briesmu. Nevienam Dieva bērnam nav jāgūst bēdīga vai sērīga pieredze. Dievišķās pavēles un dievišķie apsolījumi parāda, ka tas tā ir. Gudrības ceļi [499] “sasniedz tīksmi, un visas tās takas ved pie miera” (Sak. 3:17). 3The Review and Herald, January 29, 1884. Am 442.3

    Noraidot visu nepareizo un mākslīgo, atmetot zirgu sacensības, kāršu spēlēšanu, loterijas, laimestus, alkohola un tabakas lietošanu, mums ir jānodrošina izpriecas, kas ir šķīstas, cēlas un paceļošas. 4Special Testimonies on Education “Living by Principle”, 1898, 19, 20.Am 443.1

    Vingrošanas noderīgums. Vingrošana ieņem noderīgu vietu dau-dzās skolās, bet bez rūpīgas uzraudzības tā bieži tiek novesta galējībās. Vingrošanas zālē daudzi jaunieši ar saviem spēka varoņdarbiem ir no-darījuši sev kaitējumu uz visu mūžu.Am 443.2

    Vingrošana zālē, kaut arī labi vadīta, nevar aizstāt atpūtu svaigā gaisā, un mūsu skolām šajā ziņā vajadzētu piedāvāt labākas iespējas. 5Audzināšana, 210.Am 443.3

    Spēles ar bumbu - pamatprincipi. Es nenosodu vienkāršu izkustēšanos, spēlējot bumbu, bet pat to savā vienkāršībā var pārspīlēt.Am 443.4

    Es vienmēr saraujos no gandrīz droša rezultāta, kas seko pēc šo iz-priecu sākšanās. Tās vada pie līdzekļu izdošanas, ko vajadzēja izlietot, lai nestu patiesības gaismu dvēselēm, kas bez Kristus iet bojā. Izpriecas un līdzekļu izdošana saviem priekiem, kas soli pa solim vada uz sevis pagodināšanu, kā arī šo spēļu mācīšanās prieka dēļ rada mīlestību un patiku uz lietām, kas nelabvēlīgi ietekmē kristieša rakstura pilnību.Am 443.5

    Veids, kā tās ir vadītas koledžā, nenes Debesu zīmogu. Tās nestiprina intelektu. Tās neattīra un nešķīsta raksturu. Ieradumi, tradīcijas un pasaulīga prakse satur draudus, un tie, kas ir iesaistīti, kļūst tik iegrimuši un savaldzināti, ka Debesīs viņi tiek pasludināti par izpriecu, nevis Dieva mīlētājiem. Tā vietā, lai stiprinātu intelektu un palīdzētu labāk veikt skolēnu pienākumus, [500] labāk sagatavotu kristiešu pienākumiem, šo spēļu spēlēšana piepilda viņu smadzenes ar domām, kas novērš prātu no studijām. [..]Am 443.6

    Vai kaut nedaudz šajās spēlēs tiek darīts Dieva godam? Es zinu, ka nē. Drīzāk tiek zaudēts no redzesloka Dieva ceļš un Viņa nolūks. Saprātīgu būtņu nodarbināšana pārbaudes laikā aizstāj Dieva atklāto gribu un tās vietā liek cilvēciskos izgudrojumus un prātojumus, sātanam stāvot blakus, lai iedvestu savu garu... Kungs Debesu Dievs ir pret kvēlo degsmi pēc pārākuma spēlēs, kas ir tik aizraujošas. 6Notebook Leaflets from the Elmshaven Library, Vol. 1 (1945). Am 444.1

    Daudzu atlētisku sporta veidu problēma. Skolēniem ir nepieciešamas enerģiskas kustības. Tikai nedaudzi ļaunumi ir draudošāki nekā laiskums un bezmērķīgums. Tomēr daudzu atlētisko sporta veidu tendence ir izraisījusi nemieru tiem, kas vēl jauniešiem labu. Skolotājus satrauc domas par šo sporta veidu ietekmi gan uz skolēnu sasniegumiem skolā, gan uz viņu sasniegumiem vēlākajā dzīvē. Spēles, kas aizņem tik daudz laika, novērš prātu no studijām. Tās nepalīdz jauniešiem sagata-voties praktiskai un nopietnai darba dzīvei. To ietekme nevada uz iejū-tību, dāsnumu vai patiesu vīrišķību.Am 444.2

    Daži no šiem vispopulārākajiem sporta veidiem, piemēram, futbols un bokss, ir kļuvuši par brutalitātes skolu. Tie attīsta tādas pašas rakstura īpašības kā senās Romas spēles. Mīlestība uz pārākumu, lepnums par brutālu spēku, pārgalvīga dzīvības noniecināšana atstāj uz jauniešiem spēcīgu un graujošu ietekmi, kas ir biedējoša.Am 444.3

    Citas atlētiskās spēles, lai gan nav tik brutālas, nav mazāk [501] ap-šaubāmas, jo tās tiek novestas līdz galējībām. Tās stimulē mīlestību uz izpriecām un aizraušanos, tādējādi veicinot nepatiku pret lietderīgu darbu un vēlmi izvairīties no praktiskajiem pienākumiem un atbildībām. Tās sliecas iznīcināt patiku uz dzīves skaidrajām realitātēm un tās mierīgajiem priekiem. Tādā veidā tiek atvērtas durvis izlaidībai un bezlikumībai ar visām to šausmīgajām sekām. 7Audzināšana, 210, 211. Am 444.4

    Kad dzīve bija vienkāršāka. Senos laikos cilvēkiem, kas atradās Dieva vadībā, dzīve bija vienkārša. Viņi dzīvoja tuvu dabas sirdij. Bērni dalījās vecāku darbā un pētīja dabas mantnīcas skaistumu un noslēpumu. Lauku un mežu klusumā viņi pārdomāja varenās patiesības, kas svētā uzticībā tika nodotas no paaudzes paaudzē. Šāda izglītība radīja spēcīgus vīrus.Am 444.5

    Šajā laikmetā dzīve ir kļuvusi samākslota, un cilvēki ir degradējušies. Lai gan mums pilnībā nav jāatgriežas pie seno laiku vienkāršajiem iera-dumiem, tomēr varam mācīties no mācībām, kas padarīs mūsu atpūtas brīžus par tādiem, kādiem tiem jābūt, - par ķermeņa, prāta un dvēseles patiesajiem veidotājiem. 8Turpat., 211. Am 445.1

    Ģimenes brīvie brīži. Lai vairākas ģimenes, kas dzīvo pilsētā vai cie-matā, apvienojas un atstāj darbus, kas tās ir nogurdinājuši gan fiziski, gan garīgi, un dodas ekskursijā uz laukiem, pie kāda jauka ezera vai uz kādu jauku birzi, kur ir skaists dabas skats. Lai viņi nodrošina sev tīru, veselīgu pārtiku, vislabākos augļus un graudaugus un uzklāj sev galdu koku paēnā vai zem klajas debess. Brauciens, izkustēšanās un ainava veicinās apetīti, un viņi varēs baudīt maltīti, ko apskaustu ķēniņi.Am 445.2

    [502] Šādos brīžos vecākiem un bērniem vajadzētu atbrīvoties no rū-pēm, darba un problēmām. Vecākiem vajadzētu kļūt kā bērniem kopā ar saviem bērniem, padarot viņiem visu pēc iespējas patīkamāku. Lai visa diena ir veltīta atpūtai. Kustības svaigā gaisā tiem, kuru darbs ir bijis iekš-telpās un sēdošs, nāks par labu veselībai. Visiem, kas var, vajadzētu izjust pienākumu šādi rīkoties. Nekas netiks zaudēts, bet daudz tiks iegūts. Viņi var atgriezties pie saviem darbiem ar jaunu dzīvību un drosmi, iesaistīties savā darbā ar dedzību un būt labāk sagatavoti pretoties slimībām. 9Liecības draudzei 1, 514, 515. Am 445.3

    Atrodiet laimi dabas pievilcībā . Nedomājiet, ka Dievs vēlas, lai mēs atstājam visu, kas dara mūs laimīgus. Viss, ko Viņš prasa, ir atstāt to, kas nenes mums laimi un labumu.Am 445.4

    Tas Dievs, kurš stādījis cēlos kokus un apģērbis tos ar bagātīgu lapotni, kurš devis mums brīnišķīgās un skaistās puķes un kura prasmīgo un jauko darbu mēs redzam visā dabas pasaulē, nav paredzējis darīt mūs nelaimīgus. Viņš nevēlas, lai mums nebūtu nekādu prieku un nekādu izpriecu. Viņš ir paredzējis, lai mēs to baudītu. Viņa nodoms ir darīt mūs laimīgus dabas pievilcībā, ko Viņš pats ir radījis. 10The Review and Herald, May 25, 1886.Am 445.5

    Noderīgi sabiedriskie pasākumi. Sabiedriskie pasākumi vislielā-kajā mērā ir noderīgi un pamācoši, ja tiem, kas sapulcējas, sirdīs deg Dieva mīlestība, ja viņi satiekas, lai dalītos domās par Dieva Vārdu vai pārdomātu metodes, kā virzīt uz priekšu Viņa darbu un darīt labu līdz-cilvēkiem. Kad kā gaidīts viesis šajās sanāksmēs tiek aicināts Svētais Gars, [503] kad nekas, kas tiek teikts vai darīts, viņu neapbēdina, Dievs tiek pagodināts un tie, kas sapulcējušies, ir atspirdzināti un stiprināti. 11The Youth’s Instructor, February 4, 1897. Am 446.1

    Mūsu sanāksmēm ir jātiek vadītām tā un mums vajadzētu uzvesties tā, lai tad, kad atgriežamies savās mājās, mūsu sirdsapziņa būtu brīva no pārkāpumiem pret Dievu un cilvēkiem, tāda, ko neesam ievainojuši, darot pāri tiem, ar ko esam bijuši kopā, vai arī atstājot kaitīgu ietekmi uz tiem. 12Counsels to Teachers, Parents, and Students, 337. Am 446.2

    Jēzus atrada prieku nevainīgās prieka ainās. Jēzus norāja izdabāšanu sev visās tās formās, tomēr Viņš pēc sava rakstura bija sabiedrisks. Viņš pieņēma viesmīlību no visām ļaužu šķirām, apmeklējot gan bagāto, gan trūcīgo, gan izglītoto, gan neizglītoto mājas, un centās virzīt viņu domas no parastiem dzīves jautājumiem uz garīgām un mūžīgām tēmām. Viņš nedeva vaļu izlaidībai, un nekādas pasaulīgas vieglprātības ēnas nesabojāja Viņa uzvedību, tomēr Viņš atrada patiku nevainīgās prieka ainās un Viņa klātbūtne darīja svētus sabiedriskos pasākumus. Jūdu laulības bija iespaidīgas, un šie prieki Cilvēka Dēlam neradīja nepatiku. Jēzus prātā kāzu svinības norādīja uz tās dienas priekiem, kad Viņš vedīs savu līgavu uz Tēva mājām un atpestītie ar Pestītāju sēdēs Jēra kāzu mielastā. 13Laikmetu ilgas, 150, 151. Am 446.3

    Viņa paraugs sarunās un uzvedībā. Kad Viņš darba iesākumā tika aicināts uz vakariņām vai mielastu kāda farizeja vai muitnieka mājās, Viņš pieņēma ielūgumu. [..] Šādos gadījumos Kristus vadīja galda sarunas un sniedza daudzas dārgas mācības. Tie, kas bija ar Viņu, klausījās [504] Viņā, jo - vai Viņš nebija dziedinājis slimos, mierinājis tos, kas cieta, ņēmis rokās viņu bērnus un svētījis tos? Muitnieki un grēcinieki tika vilkti pie Viņa, un, kad Viņš atvēra savu muti, lai runātu, viņu uzmanība tika piesaistīta Viņam.Am 446.4

    Kristus mācīja savus mācekļus, kā uzvesties nereliģiozu cilvēku sa-biedrībā un kā reliģiozu cilvēku sabiedrībā. Viņš mācīja tos ar savu pa-raugu, ka, apmeklējot jebkuru publisku sanāksmi, viņiem nav obligāti kaut kas jāsaka. Bet Viņa sarunas noteikti atšķīrās no tām, kurās viņi bija klausījušies svētkos pagātnē. Katrs Viņa izteiktais vārds bija dzīvības smarža uz dzīvību Viņa klausītājiem. Viņi klausījās ļoti uzmanīgi, it kā vēlēdamies saprast līdz pašiem dziļumiem. 14Welfare Ministry, 287. Am 447.1

    Elena Vaita un kāds jauks sabiedrisks pasākums. Sava garā ce-ļojuma noslēgumā uz austrumiem es sasniedzu savas mājas laikā, lai pavadītu Vecgada vakaru Hīldsburgā. Koledžas halle bija sagatavota sabatskolas sanāksmei. Ciprešu vainagi, rudens lapas, mūžzaļi zari un puķes bija gaumīgi izkārtotas. Liels, no egļu zariem gatavots zvans karājās pie ieejas istabā. Koks bija pilns ar ziedojumiem, ko vajadzēja izlietot trūcīgo vajadzībām un zvana iegādei. [..] Šajā gadījumā nekas netika teikts vai darīts, kas apgrūtinātu kāda sirdsapziņu.Am 447.2

    Kāds man jautāja: “Māsa Vaita, ko tu domā par to? Vai tas ir saskaņā ar mūsu ticību?” Es tādiem atbildu: “Tas ir saskaņā ar manu ticību.” 15The Review and Herald, January 29, 1884.Am 447.3

    Piesaistiet jauniešus ar iemantojošu spēku. Dievs gribētu, lai ikviena mājsaimniecība un ikviena draudze atstātu mantojošu ietekmi, lai bērnus novērstu no pavedinošiem pasaules priekiem un no tādu cilvēku draudzības, kuru ietekme varētu būt samaitājoša [505]. Mācieties mantot jauniešus Jēzum. 16Turpat.Am 447.4

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents