55. Nodaļa—Morāles Standarts
[326] Sātans cenšas izpostīt laulību. Sātans [pirmsplūdu laikmetā] cītīgi pūlējās izpostīt laulību, vājināt tās pienākumus un mazināt svētumu, jo nebija drošāka veida, kā sabojāt Dieva līdzību cilvēkā un atvērt durvis ciešanām un ļaunumam. Am 285.1
Sātans labi pārzina materiālu, ar ko viņam jāstrādā cilvēka sirdī. Viņš zina katra rakstura vājās vietas, jo ar velnišķu dedzību ir pētījis tās tūk-stošiem gadu. Un paaudzi pēc paaudzes viņam ir izdevies gāzt visspēcī-gākos vīrus, Israēla valdniekus, izmantojot tos pašus kārdinājumus, kas bija veiksmīgi Baal-Peorā. Visos laikmetos ir atrodami rakstura vraki, kas uzskrējuši uz jutekliskās baudas klintīm. Am 285.2
Traģēdija Israēlā. Noziegums, kas atnesa Dieva tiesu Israēlam, bija izlaidība. Sieviešu nekautrība ievilināt slazdos dvēseles nebeidzās BaalPeorā. Neskatoties uz sodu, kas sekoja grēciniekiem Israēlā, tas pats noziegums ir atkārtojies daudzas reizes. Sātans bija visaktīvākais, cen-šoties padarīt Israēla atkrišanu pilnīgu. Am 285.3
Ebreju izlaidīgā rīcība panāca to, ko nespēja visa tautu karamāksla un Bileāma vilinājumi. Viņi tika atšķirti no sava Dieva. Viņu aizsegs un aizsardzība tika atņemta. Dievs kļuva par viņu ienaidnieku. Izlaidībā bija vainīgi tik daudzi valdnieki un vienkāršie cilvēki, ka tā kļuva par nācijas grēku, jo Dievs bija dusmīgs [327] uz visu draudzi. Am 285.4
Vēsture atkārtosies. Tuvu šīs zemes vēstures noslēgumam sātans strādās no visa spēka tieši tādā pašā veidā un ar tādiem pašiem kārdi-nājumiem, ar kādiem tika kārdināts senasis Israēls tieši pirms ieiešanas Apsolītajā zemē. Viņš izliks slazdus tiem, kas apgalvo, ka ievēro Dieva baušļus, un kas ir gandrīz pie Debesu Kānaānas robežām. Viņš izmantos visus savus spēkus, lai ievilinātu slazdos dvēseles un sagūstītu Dieva ļaudis viņu vājākajās vietās. Tos, kas nav pakļāvuši zemākās kaislības augstākiem būtnes spēkiem un kas ir ļāvuši prātam plūst šo kaislību apmierināšanas virzienā, sātans ir nolēmis iznīcināt ar saviem kārdinājumiem - apgānīt viņu dvēseles ar izlaidīgu dzīvi. Viņš īpaši ne-tiecas uz zemākiem un mazsvarīgākiem mērķiem, bet izmanto savus slazdus caur tiem, ko var ierindot savu aģentu sarakstā, lai pievilinātu vai piesaistītu cilvēkus, brīvi ļaujoties tam, ko Dieva likums nosoda. Sātans savu uzbrukumu ir pavērsis pret cilvēkiem atbildīgos amatos, kuri māca Dieva likuma prasības, kuru mutes ir pilnas ar argumentiem, lai aizstāvētu Viņa likumu, - pret tādiem viņš pavērš savu ellišķīgo spēku un savus aģentus, gāžot viņus viņu rakstura vājajās vietās, zinot, ka tas, kurš krīt vienā punktā, ir vainīgs visos, tādējādi iegūstot kundzību pār visu cilvēku. Sagrāvē ir iesaistīts prāts, dvēsele, miesa un sirdsapziņa. Ja viņš ir bijis taisnības vēstnesis un viņam ir bijusi liela gaisma vai Kungs ir izmantojis viņu kā savu īpašo darbinieku patiesības lietā, tad cik liela ir [328] sātana uzvara! Kā viņš līksmo! Cik apkaunots ir Dievs! Am 286.1
Netikumības lielā izplatība mūsdienās. Man rādīja šausmu pilnu ainu par pasaules stāvokli. Netikumība ir visur. Izlaidība ir īpašs šī laikmeta grēks. Vēl nekad ļaunums nav pacēlis savu kroplo galvu tik pašapzinīgi kā tagad. Ļaudis, šķiet, ir kā apmāti, un tikumības un patiesas labestības cienītāji ir gandrīz zaudējuši drosmi, redzot netikumības nekautrīgo pārdrošību, spēku un plašo izplatību. Valdošā netaisnība nav tikai starp neticīgajiem un zobgaļiem. Ja tas tā būtu, bet tā nav. Daudzi vīrieši un sievietes, kas apliecina, ka gaida Viņa atnākšanu, nav vairāk sagatavoti šim notikumam kā pats sātans. Viņi nešķīsta sevi no piesārņojuma. Viņi ir tik ilgi kalpojuši savām vēlmēm, ka viņu domas dabiski ir netīras un iztēle - samaitāta. Nav iespējams pievērst viņu prātus šķīstām un svētām lietām, tāpat kā nav iespējams pavērst Niagāras ūdenskritumu pretējā virzienā. [..] Ikvienam kristietim ir jāmācās apvaldīt savas kaislības un būt principu pārvaldītam. Ja viņš to nedara, viņš nav kristieša vārda cienīgs. Am 286.2
Dominē slimīgs sentimentālisms. Precēti vīrieši saņem uzmanību no precētām vai neprecētām sievietēm. Arī sievietes šķiet savaldzinātas un zaudē saprātu un garīgas izšķiršanās spējas. Viņas dara tieši to, ko Dieva Vārds aizliedz, tieši tās lietas, ko nosoda Dieva Gara liecības. Brīdinājumi un rājieni viņām ir skaidri izteikti, tomēr viņas iet pa to pašu ceļu, pa kuru citi ir gājuši pirms viņām. Tā ir kā aizraujoša spēle, ko viņi spēlē. Sātans vada viņus uz sevis iznīcināšanu, Dieva darba izpostīšanu, atkārtotu Dieva Dēla krustā sišanu un atklātu Viņa apkaunošanu. Am 287.1
[329] Neziņa, izpriecu kāre un grēcīgi ieradumi, kas samaitā dvēseli, miesu un garu, piepilda pasauli ar morālu spitālību. Nāvējoša morālā malārija iznīcina tūkstošus un desmit tūkstošus. Ko varam darīt, lai glābtu savus jauniešus? Mēs varam darīt maz, bet Dievs dzīvo un valda, un Viņš var darīt daudz. Am 287.2
Dieva ļaudīm jābūt kā pretstatam pasaulei. Vaļības, kuras cilvēki atļaujas šajā samaitātajā laikmetā, nav priekšzīme Kristus sekotājiem. Šai modernajai tuvības izpausmei nevajadzētu pastāvēt starp tiem, kas gatavojas nemirstībai. Ja baudkāre, samaitātība, laulības pārkāpšana, noziegumi un slepkavības ir dienas kārtībā tiem, kas nezina patiesību un atsakās vadīties pēc Dieva Vārda, tad ļoti svarīgi būtu, ka tie, kas sauc sevi par Kristus sekotājiem, ciešā savienībā ar Dievu un eņģeļiem parāda viņiem labāku un cēlāku ceļu! Cik svarīgi, ka viņi ar savu šķīstību un tikumu radītu skaidru pretstatu tiem, ko pārvalda rupjas kaislības! Am 287.3
Pieaugošie riski un briesmas. Šajā samaitātajā laikmetā tiks atrasti daudzi, ko grēka grēcīgums ir padarījis tik aklus, ka viņi izvēlas izlaidīgu dzīvi, jo tā atbilst dabiskajām un samaitātajām sirds tieksmēm. Tā vietā, lai skatītos Dieva likuma spogulī un saskaņotu savas sirdis un raksturus ar Dieva standartu, viņi ļauj sātana aģentiem paaugstināt savu standartu viņu sirdīs. Samaitātie cilvēki domā, ka ir vieglāk nepareizi izskaidrot Rakstus, lai uzturētu sevi savā netaisnībā, nekā pakļaut savu samaitātību un grēku un būt šķīstiem sirdī un dzīvē.Am 288.1
Šādu cilvēku ir vairāk, nekā daudzi iedomājas, un, [330] tuvojoties laika galam, viņu kļūst aizvien vairāk. Am 288.2
Kad cilvēku kontrolē sātana valdzinošais spēks, Dievs tiek aizmirsts un tiek cildināts cilvēks, kuru vada samaitāti nolūki. Slepenu netikumību šīs piekrāptās dvēseles praktizē kā tikumu. Tas ir burvestības veids. [..] Maldu mācībām un netikumībai vienmēr ir bijis apburošs spēks. Prāts ir tā nomaldināts, ka nespēj saprātīgi spriest, un ilūzijas pastāvīgi vada to prom no šķīstības. Garīgā redze aizmiglojas un cilvēka līdz šim neaptraipītā morāle apmulst to sātana aģentu gudrības priekšā, kas apgalvo, ka ir gaismas vēstneši. Šī krāpšana dod spēku šiem aģentiem. Ja viņi drosmīgi iznāktu ārā un atklāti parādītu, kāds ir viņu virziens, viņi tiktu noraidīti bez kādas vilcināšanās. Taču viņi vispirms strādā, lai gūtu simpātijas un nodrošinātu uzticību sev kā svētiem, sevi upurējošiem Dieva vīriem. Kā viņa īpašie vēstneši viņi sāk savu viltīgo darbu, aizvilinot dvēseles prom no godīguma takas un mēģinot atcelt Dieva likumu. Am 288.3
Gan vīriešiem, gan sievietēm ir jāpaliek savā vietā un jādzīvo godīgi. Vīriešu un sieviešu prāti no šķīstiem un svētiem nekļūst samaitāti un noziedzīgi vienā mirklī. Ir vajadzīgs laiks, lai pārveidotu cilvēku par dievišķu, un ir vajadzīgs laiks, lai tos, kas ir veidoti pēc Dieva līdzības, padarītu par brutāliem un sātaniskiem. Mēs kļūstam pārvērsti uzlūkojot. Lai gan cilvēks ir veidots pēc sava Radītāja līdzības, viņš savu prātu var veidot tā, ka grēks, kam kādreiz stingri pretojās, kļūst viņam patīkams. Pārtraucot būt nomodā un lūgt, viņš pārtrauc sargāt savas sirds cietoksni un sāk nodoties grēkam un noziegumam. Prāts kļūst vājāks, līdz to vairs nav iespējams pacelt pāri samaitātībai, kamēr tas tiek audzināts paverdzināt morālos un [331] intelektuālos spēkus un pakļaut tos neķītrām kaislībām. Pret miesas prātu ir nepārtraukti jācīnās, un šai cīņā mums ir vajadzīga palīdzība, ko sniedz Dieva žēlastības atjaunojošais iespaids, kas pacels mūsu domas un radinās tās pievērsties šķīstajam un svētajam. Am 288.4
Ne jauniem, ne veciem nav drošības, ja viņi neizjūt vajadzību uz katra soļa meklēt Dieva padomu. Tikai tie, kas saglabās ciešu savienību ar Dievu, mācīsies novērtēt cilvēkus pēc Viņa mēra, godāt šķīsto, labo, pa-zemīgo un lēnprātīgo. Sirdij ir jātiek nostiprinātai, kā tas bija Jāzepam. Tad kārdinājumi novirzīties no godīguma takas tiks uzņemti ar lēmumu: “Tad kā lai es nodaru tādu lielu ļaunumu un grēkoju pret Dievu?!” Visspēcīgākie kārdinājumi nav grēka attaisnojums. Nav svarīgi, cik stiprs spiediens uz jums tiek izdarīts, grēks ir jūsu pašu rīcība. Grūtību iemesls ir neatjaunota sirds. Am 289.1
Redzot šī laika briesmas, rodas jautājums - vai mums kā Dieva baušļus ievērojošiem ļaudīm nevajadzētu atstāt visus grēkus, visu netaisnību un visu samaitātību? Vai sievietei, kas apliecina patiesību, nevajadzētu stingri sargāt sevi, lai netiktu dots pat ne vismazākais iedrošinājums neatļautai tuvībai? Cilvēki var aizvērt daudzu kārdinājumu durvis, ja vienmēr ievēros stingru atturību un piemērotu uzvedību. Am 289.2
Sievietēm jāievēro augsts uzvedības standarts. Es rakstu ar sa-trauktu sirdi, ka sievietes - gan precētās, gan neprecētās - šajā laikmetā pārāk bieži nesaglabā atturību, kas ir nepieciešama. Viņas rīkojas kā ne-tikles. Viņas piesaista precētu un neprecētu vīriešu uzmanību, un tie, kuru morālie spēki ir vāji, tiek ievilināti lamatās. Tāda izturēšanās, ja to pieļauj, nogalina morālās jūtas un prātu padara tik aklu, ka noziegums vairs nešķiet grēcīgs. Tiek pamodinātas tādas domas, [332] kas nekad nerastos, ja sieviete būtu saglabājusi savu pieticību un nosvērtību. Viņai pašai varbūt nebija nekāds nelikumīgs nolūks vai motivācija, bet viņa iedrošināja vīriešus, kas tiek kārdināti un kam ir vajadzīga visa palīdzība, kādu vien viņi var iegūt no tiem, kas ar viņiem ir saistīti. Esot piesardzīgiem, atturīgiem, neatļaujoties nekādas vaļības, nepieņemot neatļautu uzmanības apliecinājumu un saglabājot augstu morāli un piedienīgu cieņu, var izvairīties no liela ļaunuma. Am 289.3
Jau sen gribēju runāt ar māsām un pastāstīt viņām, ka Kungam laiku pa laikam ir paticis man rādīt, ka viņas pieļauj rupjas kļūdas. Viņas neizvairās no visa, kas šķiet ļauns. Viņas nav īpaši piesardzīgas savā uz-vedībā, kādām ir jābūt sievietēm, kas apliecina ticību. Viņu vārdi nav tik rūpīgi izmeklēti un izvēlēti, kādiem vajadzētu būt sievietēm, kas saņēmušas Dieva žēlastību. Viņas par daudz tuvojas brāļiem. Viņas ka-vējas viņu klātbūtnē, noliecas viņu virzienā, un izskatās, ka izvēlas viņu sabiedrību. Viņām ļoti patīk viņu uzmanība.Am 290.1
Gaismā, ko Kungs man rādīja, mūsu māsām vajadzētu izturēties pavisam citādi. Viņām vajadzētu būt atturīgākām, neparādīt tik lielu drosmi un mudināt sevi būt kautrīgām un nosvērtām. Gan brāļi, gan māsas pārāk daudz iesaistās jautrās sarunās, atrodoties cits cita sabiedrībā. Sievietes, kas apliecina dievbijību, pārāk daudz joko un smejas. Tas nav piedienīgi un apbēdina Dieva Garu. Šāda izrādīšanās atklāj patiesas kristīgas izsmalcinātības trūkumu. Viņas nestiprina dvēseli Dievā, bet nes lielu tumsu. Viņas aizraida šķīstos Debesu eņģeļus un tos, kas iesaistās šajos pasākumos, novelk līdz zemam [333] līmenim. Am 290.2
Sievietes pārāk bieži ir kārdinātājas. Vienā vai citā gadījumā viņas piesaista precētu vai neprecētu vīriešu uzmanību un vada viņus, kamēr viņi pārkāpj Dieva likumu un viņu lietderīgums ir sagrauts, un dvēseles ir briesmās. [..] Ja sievietes paaugstinātu savu dzīvi un kļūtu par Kristus strādniecēm, viņu ietekme neradītu tik lielas briesmas, bet ar viņu paš-reizējo vienaldzību pret mājas pienākumiem un prasībām, kas Dievam ir pret viņām, viņu ietekme bieži ir spēcīga nepareizajā virzienā, viņu spēku attīstība ir traucēta, un viņu darbs nenes dievišķo zīmogu. Am 291.1
Ir tik daudz izaicinošu jaunu sieviešu un pārdrošu un izaicinošu sie-viešu, kuras spēj nonākt uzmanības centrā, nokļūt jaunu vīriešu sabied-rībā, parādīt uzmanību, aicināt uz flirtu precētus un neprecētus vīriešus, ka, ja tava seja nebūs vērsta uz Kristu un stingra kā tērauds, tu tiksi ievilkts sātana tīklos. Am 291.2
Kā Kristus vēstnese es lūdzu jūs, kas apliecināt mūsu laika patiesību, nekavējoties noraidīt jebkuru neķītrību un izvairīties no to sabiedrības, kuriem ir nešķīti ierosinājumi. Atraidiet šos apgānošos grēkus ar vislielāko naida izjūtu. Bēdziet no tiem, kas kaut vai tikai sarunā ļauj prātam plūst šādā gultnē, “jo no pārpilnas sirds mute runā” [.. ]Am 291.3
Jums nevajadzētu pat ne uz mirkli dot vietu netīriem, slepeniem ie-rosinājumiem, jo pat tas aptraipa dvēseli, kā netīrs ūdens piesārņo kanālu, pa kuru tas plūst. Am 291.4
Sieviete, kas ļauj savā klātbūtnē izteikt nepiedienīgus vārdus vai mājienu, nav tāda, kādu Dievs viņu vēlas redzēt. Tas, kurš pieļauj ne-piedienīgu tuvību vai nešķīstus ierosinājumus, nesaglabā viņas [334] dievišķo sievišķību. Am 291.5
Svētā šķīstības loka pasargāšana. Mūsu māsām vajadzētu izkopt patiesu lēnprātību. Viņām nevajadzētu būt uzbāzīgām, pļāpīgām un pārdrošām, bet vienkāršām un pieticīgām, tādām, kas nesteidzas runāt. Viņas var izkopt pieklājību, jo laipna, maiga, līdzcietīga, piedodoša un pazemīga izturēšanās ir piedienīga un tā iepriecina Dievu. Ja viņas ieņems šādu nostāju, tad netiks apgrūtinātas ar nepienācīgu uzmanību no vīriešiem draudzē vai ārpus tās. Visi jutīs, ka šīs dievbijīgās sievietes apņem svēts, šķīsts loks, kas aizsargā viņas no jebkuras neatļautas vaļības.Am 291.6
Dažas sievietes, kas apliecina dievbijību, uzvedas rupji un nevērīgi, kas vada pie nepareizas rīcības un ļaunuma. Dievbijīgas sievietes, kuru prāts un sirdis ir aizņemtas pārdomās par to, kas stiprina dzīves šķīstību un paceļ dvēseli savienībā ar Dievu, nebūs viegli novest no taisnīguma un tikumības ceļa. Viņas būs nostiprinātas pret sātana sofistiku un būs sagatavotas pretoties viņa pavedināšanas mākslai. Am 292.1
Es aicinu jūs kā Kristus sekotājas paaugstināt savu ticības apliecību, vērtēt dārgo, nenovērtējamo vienkāršības pērli. Tas pasargās tikumību. Am 292.2
Domu kontrole. Jums vajadzētu kontrolēt savas domas. Tas nebūs viegls uzdevums. Jūs nevarat to paveikt bez pamatīgām un pat smagām pūlēm. Tomēr Dievs to jums prasa. Tas ir pienākums, kas gulstas uz katru atbildīgu cilvēku. Jūs esi atbildīgi Dievam par savām domām. Ja izdabājat tukšai iztēlei, atļaujot savam prātam kavēties pie nešķīstiem tematiem, jūs zināmā mērā esat vainīgi Dieva priekšā tāpat, kā tad, ja jūsu domas tiktu īstenotas. Vienīgais, kas neļauj to īstenot, ir izdevības trūkums. Sapņošana un piļu būvēšana dienu un nakti [335] ir slikts un ārkārtīgi bīstams ieradums. Ja tas reiz izveidots, ir gandrīz neiespējami šādus ieradumus izbeigt un novirzīt domas pie šķīstām, svētām, paceļošām tēmām. Am 292.3
Sargieties no glaimiem. Man ir sāpīgi, ka vīriešus slavē, viņiem glaimo un lutina. Dievs man ir atklājis faktu, ka daži, kas saņem šādu uzmanību, nav cienīgi ar savām lūpām izsacīt Viņa vārdu. Tomēr viņi, pēc mirstīgu cilvēku sprieduma, kas redz tikai ārieni, ir pacelti Debesīs. Manas māsas, nekad neglaimojiet nožēlojamajiem, maldos esošajiem vīriešiem, vienalga, vai viņi ir jauni vai veci, precēti vai neprecēti. Jūs nezināt viņu vājības un nezināt, ka šāda uzmanība un dāsnā slavēšana var būt par iemeslu viņu sagrāvei. Mani satrauc tuvredzība un gudrības trūkums, ko daudzi parāda šajā ziņā.Am 292.4
Vīrieši, kuri dara Dieva darbu un kuru sirdīs mājo Kristus, nepazeminās tikumības standartu, bet vienmēr centīsies to paaugstināt. Viņi neatradīs prieku, glaimojot sievietēm vai ļaujot viņām sevi lutināt. Lai vīrieši, gan precētie, gan neprecētie, saka: “Rokas nost! Es nekad nedošu vismazāko iemeslu runāt sliktu par manu labo vārdu. Tas man ir daudz vērtīgāks par zeltu vai sudrabu. Ļaujiet man to saglabāt neaptraipītu. Ja kāds apvaino manu vārdu, tad tas nav tāpēc, ka esmu devis viņiem iemeslu to darīt, bet tā paša iemesla dēļ, kāpēc viņi runāja ļaunu par Kristu - viņi ienīda Viņa rakstura šķīstumu un svētumu, jo tas viņiem bija pastāvīgs pārmetums.” Am 293.1
Ja kārdina Dieva kalps. Vismazāko mājienu, lai arī no kāda avota tas nāk, kas aicina izdabāt grēkam vai pieļaut [336] vismazāko neliku-mīgo vaļību pret jums, vajadzētu uzskatīt par ļaunāko jūsu cēlās sieviš-ķības aizvainojumu. Nepiemērotā laikā un vietā sniegtam skūpstam uz jūsu vaiga vajadzētu likt jums atraidīt sātana aģentu ar riebumu. Ja tas ir cilvēks, kas ir augstā amatā un strādā svētu darbu, tad grēks ir desmitkārt lielāks, un dievbijīgām sievietēm un jaunietēm vajadzētu šausmās novērsties ne tikai no grēka, uz ko viņš grib jūs pamudināt, bet arī no tāda cilvēka liekulības un zemiskuma, ko ļaudis ciena un godā kā Dieva kalpu. Am 293.2
Ja Dieva kalps nekontrolē savas zemiskās kaislības, ja viņš neseko apustuļu paraugam un apkauno savu ticību un pārliecību, pat tikai pieminot izdabāšanu grēkam, mūsu māsām, kas apliecina dievbijību, nevajadzētu pat ne uz mirkli sev glaimot, ka grēks vai noziegums ir kaut nedaudz zaudējis no sava grēcīguma tikai tāpēc, ka to darīt uzdrošinās Dieva kalps. Faktam, ka vīrieši, kas ir atbildīgās vietās, parāda savu saikni ar grēku, nevienā prātā nevajadzētu mazināt grēka vainu un lielumu. Grēkam vajadzētu atklāties tikpat grēcīgam, tikpat pretīgam, kāds tas ir bijis līdz šim. Šķīstajiem un cēlajiem prātiem vajadzētu izjust riebumu un izvairīties no tā, kas padodas grēkam tā, it kā viņi bēgtu no čūskas, kuras kodiens ir nāvējošs. Ja māsas būtu padarītas cēlākas un viņu sirdis būtu šķīstākas, jebkurš samaitāts pamudinājums, pat ja tas ir nācis no Dieva kalpa, tiktu noraidīts ar tādu kategoriskumu, ka tas nekad vairs netiktu atkārtots. Am 293.3
Esiet uzticīgi laulības solījumam. Cik uzmanīgam vajadzētu būt vīram un tēvam, lai saglabātu savu uzticību laulības solījumam! Cik piesardzīgam vajadzētu būt viņa raksturam, lai viņš jaunās meitenēs vai pat precētās sievietēs neradītu domas, kas nav saskaņā ar augsto, svēto standartu - Dieva baušļiem! [337] Kristus parāda, ka šie baušļi ir ārkārtīgi plaši, aizsniedzot pat domas, nolūkus un sirds nodomus. Šeit daudzi ir vainīgi. Viņu sirds iztēle nav šķīsta un svēta rakstura, kā to prasa Dievs. Lai arī cik augsts ir viņu aicinājumus, lai arī cik talantīgi viņi var būt, Dievs pagriezīs netaisnību pret viņiem un uzskatīs viņus par daudz vairāk vainīgiem un Viņa dusmas pelnījušiem, nekā tie, kam ir mazāk talantu, mazāka gaisma, mazāka ietekme. Am 294.1
Precētiem vīriem esmu pamācīta teikt: “Cieņa un pieķeršanās jums ir jāparāda savām sievām, kuras ir jūsu bērnu mātes. Jūsu uzmanībai vajadzētu tikt veltītai viņām, un jūsu domām jākavējas pie plāniem, kas vairo viņu laimi.” Am 294.2
Man ir rādītas ģimenes, kurās vīrs un tēvs nav saglabājis šo cieņu, šo cēlo, Dievam līdzīgo vīrišķību, kāda pieklājas Kristus sekotājam. Viņš nav bijis laipns, maigs un pieklājīgs pret savu sievu, ko Dieva un eņģeļu priekšā viņš ir apsolījis mīlēt, cienīt un godāt, kamēr vien abi būs dzīvi. Meitene, kas ir nolīgta darbam, ir bijusi brīva un zināmā mērā pārdroša matu sakārtojumā, kā arī parādījusi sirsnīgu pieķeršanos, un viņš par to ir bijis iepriecināts, muļķīgi iepriecināts. Savā mīlestībā un uzmanībā pret sievu viņš nav tik pārliecinošs, kāds bija kādreiz. Ir skaidrs, ka šeit darbojas sātans. Cieniet cilvēkus, ko esat nolīguši sev par palīgiem, izturieties pret viņiem laipni un pārdomāti, bet neejiet tālāk. Lai jūsu uzvedība ir tāda, kas neļauj izveidoties un attīstīties nekādām tuvākām attiecībām. Am 294.3
Saglabājiet ģimenes privātumu. Ak, cik daudzas dzīves ir pada-rītas rūgtas, salaužot sienas, kas kādreiz saglabāja ikvienas ģimenes privātumu un kas ir domātas, lai saglabātu tās šķīstumu un svētumu! Sievas uzticību gūst trešā persona, un ģimenes jautājumi tiek atklāti īpašam draugam. [338] Tas ir sātana līdzeklis, kā atsvešināt vīra un sievas sirdis. Ak, kaut tas beigtos! Cik daudz sarežģījumu tas aiztaupītu! Ieslēdziet savās sirdīs cits cita kļūdas. Stāstiet savas grūtības vienīgi Dievam. Viņš var dot jums pareizo padomu un mierinājumu, kas būs šķīsts un bez rūgtuma. Am 295.1
Kad sieviete stāsta savas ģimenes grūtības vai sūdzas par vīru kādam citam vīrietim, viņa pārkāpj laulības solījumu. Viņa negodā savu vīru un salauž sienu, kas ir uzcelta, lai pasargātu laulību attiecību svētumu. Viņa plaši atver durvis un ieaicina sātanu ienākt ar visiem viņa viltīgajiem kārdinājumiem. Tas ir tieši tā, kā sātans to grib. Ja sieviete nāk pie kristīga brāļa ar savu bēdu stāstu, savu vilšanos un pārbaudījumiem, viņam vajadzētu dot padomu izvēlēties kādu māsu par savu uzticības personu, ja viņai vispār ir jāstāsta kādam savas grūtības. Tad nebūs redzams pat šķietams ļaunums, ar ko Dieva lieta varētu izpelnīties pārmetumus. Am 295.2
Kā pasargāt sevi no maldu ceļa. Es runāju ar mūsu ļaudīm. Ja nākat tuvu Jēzum un cenšaties izrotāt savu ticības apliecību ar labi sakārtotu dzīvi un dievbijīgām sarunām, jūsu kājas tiks atturētas no aizliegtiem ceļiem. Ja jūs tikai būsit nomodā, pastāvīgi esot lūgšanā, ja darīsit visu tā, it kā atrastos tiešā Dieva klātbūtnē, jūs tiksit pasargāti no padošanās kārdinājumiem un varat cerēt, ka paliksit šķīsti, bez vainas un neaptraipīti līdz pēdējam. Ja stipri turēsities pie savas pārliecības līdz galam, jūsu ceļi būs nostiprināti Dievā. Ko žēlastība būs iesākusi, to vainagos godība Dieva valstībā. Bet Gara auglis [339] ir mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība. Pret tādām lietām nav bauslības. Ja Kristum ir jāpaliek ar mums, tad mums ir jāsit krustā miesa ar visām tās vēlmēm un kārībām. Am 295.3