Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Adventistu māja

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    63. Nodaļa—Mācot Bērnus Pelnīt Un Izlietot Naudu

    [386]Māciet vienkāršus ieradumus ikdienas dzīvē. Vecākiem ir jāaudzina, jāizglīto un jāapmāca bērni paškontroles un pašaizliedzības ieradumos. Bērniem vienmēr ir jānorāda uz viņu pienākumu paklausīt Dieva Vārdam un dzīvot, lai kalpotu Jēzum. Vēcākiem ir jāmāca bērniem dzīvot saskaņā ar vienkāršiem ikdienas dzīves ieradumiem un izvairīties no dārga apģērba, dārga uztura, dārgām mājām un mēbelēm. 1The Review and Herald, November 13, 1894.Am 339.1

    Kad bērni vēl pavisam mazi, viņiem vajadzētu mācīt lasīt, rakstīt, saprast skaitļus un kārtot rēķinus. Viņi soli pa solim var doties dziļāk šo zināšanu apguvē. Tomēr pirms visa cita viņiem vajadzētu mācīt, ka Kunga bijība ir gudrības sākums. 2Counsels to Teachers, Parents, and Students, 168, 169.Am 339.2

    Jauniešiem jābūt zinošiem par ģimenes finansēm. Kļūdainu uzskatu par naudas lietošanu dēļ jaunieši ir pakļauti daudzām briesmām. Viņi nav jālutina un jādod nauda, it kā viņu rīcībā būtu kāda neizsmeļama krātuve, no kuras drīkst ņemt, lai apmierinātu katru iedomāto vajadzību. Nauda ir jāuzlūko kā dāvana, ko Dievs mums ir uzticējis, lai darītu Viņa darbu, celtu Viņa valstību; un jauniešiem vajadzētu mācīties ierobežot savas iegribas. 3Liecības draudzei 6, 214, 215.Am 339.3

    Lai jūsu vēlmju nav daudz, īpaši, ja ienākumi mājas izdevumiem ir ierobežoti. Lai tās ir jūsu vecāku līdzekļu robežās. Kungs atzīs un uzslavēs jūsu nesavtīgās pūles. [..] Esiet uzticami [387] vismazākajā. Tad jūs nebūsit briesmās, ka esat atstājuši novārtā atbildības. Dieva Vārds paziņo: “Kas ir uzticams vismazākajā, ir uzticams arī daudzumā.” 4Manuskripts 2, 1903. Am 340.1

    Māciet izprast naudas vērtību. Nauda, ko jaunieši iegūst, tikai nedaudz piepūloties, netiks novērtēta. Kādam tā ir jānopelna smagā darbā un pašaizliedzībā, bet daudz drošāk ir tiem jauniešiem, kuri zina, no kurienes nāk viņu tērētā nauda, kuri zina, cik maksā viņu apģērbs un ēdiens un cik daudz vajadzīgs, lai uzceltu vai nopirktu māju!Am 340.2

    Ir daudzi veidi, kā bērni var nopelnīt naudu un darīt savu daļu, pie-nesot pateicības ziedojumus Jēzum, kurš atdeva savu dzīvību par viņiem. [..] Viņiem vajadzētu mācīt, ka nauda, ko viņi nopelna, nepieder viņiem, lai to tērētu tā, kā viņu nepieredzējušais prāts varētu gribēt, bet tā jāizlieto saprātīgi un jādod misijas darbam. Viņiem nevajadzētu būt apmierinātiem, ņemot naudu no tēva un mātes un liekot to ziedojumu traukā kā ziedojumu, ja tā nav viņu nopelnītā nauda. Viņiem vajadzētu sev jautāt: “Vai lai es dotu no tā, kas man neko nenozīmē?” 5Vēstule 11, 1888.Am 340.3

    Mūsu bērniem tiek sniegta arī nesaprātīga palīdzība. Tie, kas koledžas laikā strādā, novērtē savas priekšrocības vairāk, nekā tie, kuri tiek apgādāti, jo viņi zina, ko maksā viņu uzturēšana. Mums nav jāuztur savi bērni, līdz viņi kļūst par bezpalīdzīgu nastu. 6Vēstule 50, 1895.Am 340.4

    Vecāki nepareizi uztver savu pienākumu, ja dod naudu jauniešiem, kuri ir fiziski spēcīgi, lai sāktu kādu mācību kursu un kļūtu par Dieva kalpu vai ārstu, pirms nav ieguvuši pieredzi [388] kādā lietderīgā, no-gurdinošā darbā. 7Vēstule 103, 1900.Am 340.5

    Iedrošiniet bērnus pašiem pelnīt naudu. Daudziem bērniem, kuri dzīvo ārpus pilsētas, ir pieejams neliels zemes gabals, kur viņi var mācīties dārzkopību. Viņiem var mācīt, kā to padarīt par naudas iegūšanas līdzekli, ko nodot Dieva lietai. Šajā darbā var iesaistīties gan zēni, gan meitenes. Ja viņi tiks pareizi pamācīti, viņi sapratīs naudas vērtību un ko nozīmē taupīt. Bērniem var ne tikai ziedot naudu misijas mērķiem, bet arī iegādāties sev drēbes. Viņus vajadzētu iedrošināt to darīt. 8Vēstule 356, 1907.Am 340.6

    Neļaujiet izlietot naudu neapdomīgi. Ak, cik daudz naudas mēs izšķiežam par nevajadzīgiem priekšmetiem, kruzuļiem un maskuballes tērpiem, konfektēm un citām lietām, kas mums nav vajadzīgas! Vecāki, māciet saviem bērniem, ka ir nepareizi lietot Dieva naudu, lai izpatiktu sev. [..] Iedrošiniet viņus iekrāt centus, kad vien tas ir iespējams, lai to izmantotu misijas darbā. Viņi gūs bagātīgu pieredzi, praktizējot pašaiz-liedzību, un tas atturēs viņus no nesātības ieradumiem. 9The Youth’s Instructor, November 1, 1904.Am 341.1

    Bērni var mācīties parādīt savu mīlestību uz Kristu, atsakoties no sev nevajadzīgiem sīkumiem, kurus iegādājoties no viņu rokām izslīd daudz naudas. Šo darbu vajadzētu darīt katrā ģimenē. Tas prasa taktiskumu un pareizu pieeju, bet tā būs vislabākā audzināšana, ko bērni var saņemt. Ja visi mazie bērni pienestu savus ziedojumus Kungam, viņu dāvanas būtu kā mazi strautiņi, kas visi kopā ietecētu upē. 10The Review and Herald, December 25, 1900.Am 341.2

    Turiet nelielu naudas kastīti virs kamīna vai kādā citā vietā, kur to var redzēt un kur bērni var ielikt savus ziedojumus Kungam. Tā viņi tiks audzināti Dievam. 11Manuskripts 128, 1901.Am 341.3

    [389] Māciet bērnus maksāt desmito un ziedot. Kungs ne tikai prasa desmito kā savu daļu, bet Viņš mums pastāsta, kā to vajadzētu Viņam atlikt. Viņš saka: “Pagodini Kungu no savas mantas, no savas ražas pirmajiem augļiem.” (Sak. 3:9) Tur nav teikts, ka mums ir jātērē savi līdzekļi savām vajadzībām un tikai pēc tam atlikums jānes Kungam, pat ja tā būtu godīga desmitā daļa. Lai Dieva daļa tiek atlikta vispirms. Norādījumi, ko Svētais Gars deva ar apustuļa Pāvila starpniecību attiecībā uz dāvanām, atklāj principu, kas attiecas uz desmito tiesu. “Ikkatras nedēļas pirmajā dienā ikviens no saviem iekrājumiem lai noliek tik, cik viņš var atļauties, lai vākšana nenotiktu tad, kad es ieradīšos.” (1. Kor. 16:2) Tas attiecas gan uz vecākiem, gan bērniem. 12The Review and Herald, November 10, 1896.Am 341.4

    Kļūda, ko reizēm pieļauj bagāti tēvi. Apstākļiem, kādos bērns tiek nolikts, bieži vien ir pat lielāka ietekme nekā vecāku paraugam. Ir bagāti cilvēki, kas gaida, ka viņu bērni būs tādi paši, kādi viņi bija jaunībā, un kas sūdzas par laikmeta izvirtību, ja viņi tādi nav. Viņiem nav tiesību gaidīt to no saviem bērniem, ja vien viņi nenoliek tos tādos apstākļos, kas ir līdzīgi tiem, kuros dzīvoja viņi. Jaunībā viņus spieda trūkums, un viņiem bija jāstrādā čakli un neatlaidīgi. Viņu raksturus veidoja smagā trūkuma skola. Viņi bija spiesti būt pieticīgi savās vajadzībās, aktīvi darbā, vienkārši gaumē. Viņiem bija jāliek lietā savas spējas, lai strādātu un nopelnītu ēdienu un apģērbu. Viņiem bija jāmācās taupīt.Am 342.1

    Tēvi strādā, lai noliktu savus bērnus turīgos apstākļos, nevis tur, no kurienes viņi paši ir sākuši. Tā ir vispārēja kļūda. Ja mūsdienu bērniem būtu jāmācās tajā pašā skolā, kurā mācījušies viņu tēvi, viņi kļūtu tik noderīgi, kādi ir viņi. Tēvi [390] ir mainījuši savu bērnu apstākļus. Trū-kums ir bijis tēva skolotājs, bet dēls dzīvo līdzekļu pārbagātībā. Visas viņa vēlmes tiek izpildītas. Viņa tēva raksturs tika veidots smagā taupības disciplīnā, tika novērtēts katrs mazākais sīkums. Viņa dēla ieradumus un apstākļus veidos nevis apstākļi, kādi pastāvēja kādreiz, bet šī brīža situācija - vieglums un izdabāšana. [.. ] Ja visapkārt ir izšķērdība, kā gan tā var tikt liegta viņam? 13Manuskripts 58, 1899.Am 342.2

    Vecāku vislabākais mantojums bērniem. Vislabākais mantojums, ko vecāki var atstāt saviem bērniem, ir zināšanas, kā darīt lietderīgu darbu, un tādas dzīves paraugs, ko raksturo nesavtīga labdarība. Ar tādu dzīvi viņi parāda naudas patieso vērtību, ka tā var tikt vērtēta, ti-kai ņemot vērā labumu, ko tā var paveikt, nodrošinot viņu pašu un citu vajadzības un virzot uz priekšu Dieva darbu. 14Liecības draudzei 3, 399. Am 342.3

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents