3. Nodaļa—Paraugs - Ēdenes Mājas

[25] Dievs -cilvēka pirmās mājas sagatavotājs. Ēdeni, mūsu pirmo vecāku mājvietu, sagatavoja pats Dievs. Kad Viņš to bija aprīkojis ar visu, pēc kā cilvēks varētu ilgoties, Viņš teica: “Taisīsim cilvēku pēc Mūsu tēla, pēc Mūsu līdzības.” (1. Moz. 1:26).Am 17.1

Kungu iepriecināja pēdējais un cēlākais no visiem Viņa radījumiem, un Viņš bija plānojis, ka tas būs pilnīgas pasaules pilnīgs iedzīvotājs. Tomēr Viņa nodoms nebija, ka cilvēkam vajadzētu dzīvot vientulībā. Viņš teica: “Nav labi būt cilvēkam vienam, es darīšu viņam palīgu, kas būs tam līdzās.” (1. Moz. 2:18). ^{1The Youth’s Instructor, August 10, 1899.}Am 17.2

Dievs pats deva Ādamam draugu. Viņš sagādāja tam “palīgu, kas būs tam līdzās,” - palīgu, kas ir atbilstošs viņam - kādu, kas bija piemērots būt par viņa draugu, kas varēja būt viens ar viņu mīlestībā un līdzjūtībā. Ieva tika radīta no ribas, kas ņemta no Ādama sāna, tā rādot, ka viņa nevar valdīt pār vīru un nav arī kājām minama kā mazvērtīgāka, bet stāv viņam blakus kā līdzīga, viņa mīlēta un pasargāta. Būdama daļa no vīra, kauls no viņa kaula un miesa no viņa miesas, viņa bija vīra otrs “es”, norādot uz ciešo savienību un mīlestības pilno pieķeršanos, kādai vajadzētu pastāvēt šajās attiecībās. “Jo neviens jau nenīst savu paša miesu, bet gan to baro un lolo tāpat kā Kristus savu draudzi.” (Ef. 5:29) “Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa.” (1. Moz. 2:24) ^{2Sentēvi un pravieši, 46.}Am 17.3

Pirmā laulība - Dieva iecelta. Dievs svētīja pirmo [26] laulību. Laulības institūciju izveidoja Visuma Radītājs. “Laulība ir godājama.” (Ef. 5:29, KJV) Tā bija viena no pirmajām Dieva sniegtajām dāvanām cilvēkam, un tā ir viena no divām tradīcijām, ko pēc grēkā krišanas Ādams paņēma līdzi ārpus Paradīzes vārtiem. Ja cilvēks atzīst dievišķos principus un paklausa tiem, laulība ir svētība. Tā sargā cilvēces šķīstumu un laimi. Tā nodrošina cilvēka sociālās vajadzības, tā paaugstina cilvēka fizisko, intelektuālo un morālo raksturu. ^{3Turpat, 46.}Am 18.1

Dievs, kurš Ādamam par palīgu deva Ievu, savu pirmo brīnumu veica kādās kāzu svinībās. Atklātu kalpošanu Kristus iesāka svinību zālē, kur kopā priecājās jaunā pāra radi un draugi. Tā Viņš iesvētīja laulību, atzīstot to par institūciju, kuru pats ir dibinājis. Kristus pagodināja laulības attiecības, izraugoties tās pat par simbolu savienībai starp sevi un saviem atpirktajiem. Viņš pats ir Līgavainis; līgava ir draudze, par kuru Viņš kā par savu izraudzīto saka: “Visa tu esi skaista, draudzene mana, un tevī nav vainas” (Augstā dz. 4:7). ^{4Kristus dziedinošā kalpošana, 356.}Am 18.2

Ikviena vajadzība bija nodrošināta. Ādamam bija viss, ko vien viņa sirds varēja vēlēties. Ikviena vajadzība bija nodrošināta. Krāšņajā Ēdenē nebija ne grēka, ne arī kādu iznīcības pazīmes. Dieva eņģeļi brīvi un laipni sarunājās ar svēto pāri. Priecīgie dziedātājputni dziedāja savas priecīgās slavas dziesmas Radītājam. Mierpilnie meža dzīvnieki laimīgā vientiesībā rotaļājās Ādama un Ievas tuvumā, paklausīdami viņiem uz vārda. Ādams bija cilvēces pilnība, cēlākais no Radītāja darbiem. ^{5The Signs of the Times, June 11, 1874.}Am 18.3

Pat ne ēnas nebija starp viņiem un Radītāju. Viņi pazina Dievu kā savu mīlošo Tēvu, un visās lietās viņu griba bija saskaņā ar Dieva gribu. Dieva raksturs atspoguļojās [27] Ādama raksturā. Viņa godība atklājās visā dabā. ^{6The Youth’s Instructor, June 2, 1898.}Am 18.4

Darbs dots cilvēka laimei. Dievs mīl skaistumu, un tā nepārprotams pierādījums ir Viņa roku darbs. Viņš iestādīja mūsu pirmajiem vecākiem skaistu dārzu Ēdenē. Zeme izaudzēja dažādus staltus kokus, lai tie būtu gan noderīgi, gan kā rotājums. Tika radītas skaistas puķes, ārkārtīgi pievilcīgas, visdažādākajās krāsās un nokrāsās, kas gaisu piepildīja ar smaržām. [..]. Dieva nodoms bija, lai cilvēki atrastu laimi, rūpējoties par Viņa radīto, un lai viņu vajadzības tiktu nodrošinātas ar dārza koku augļiem. ^{7The Health Reformer, July, 1871.}Am 19.1

Ādamam bija jārūpējas par dārzu. Radītājs zināja, ka Ādams nebūs laimīgs bez darba. Dārza skaistums viņu iepriecināja, bet ar to nepietika. Viņam bija vajadzīgs darbs, lai attīstītu savu brīnišķīgo ķermeni. Ja laime pastāvētu nekā nedarīšanā, tad cilvēks svētajā nevainības stāvoklī būtu atstāts bez darba. Bet Tas, kurš radīja cilvēku, zināja, kas ir vajadzīgs viņa laimei. Tiklīdz Viņš viņu radīja, Viņš deva viņam arī darbu. Nākotnes godības apsolījums un dekrēts par to, ka cilvēkam ir jāstrādā, lai iegūtu dienišķo maizi, ir nācis no tā paša troņa. ^{8The Youth’s Instructor, February 27, 1902.}Am 19.2

Dievs ir pagodināts kristīgā mājā. Tēvi un mātes, kas padara Dievu par galveno savās mājsaimniecībās un kas māca saviem bērniem, ka Kunga bijība ir gudrības iesākums, pagodina Dievu eņģeļu un cilvēku priekšā, atklājot pasaulei kārtīgu un labi disciplinētu ģimeni - ģimeni, kas mīl Dievu un paklausa Viņam, [28] nevis saceļas pret Viņu. Kristus viņu mājās nav svešinieks. Viņa vārds ir saimnieka vārds, kas tiek cienīts un godāts. Eņģeļi priecājas par mājām, kurās Dievs ir galvenais valdnieks un kurās bērniem māca godāt reliģiju, Bībeli un Radītāju. Šādas ģimenes var balstīties uz apsolījumu: “Kas Mani godā, to Es godāšu.” (1. Sam. 2:30) Kad tēvs no šādām mājām iziet savos dienas pienākumos, pēc sarunas ar Dievu viņa gars ir mierīgs un pakļāvīgs Viņam. ^{9Liecības draudzei 5:424}Am 19.3

Kristus klātbūtne vien var padarīt vīriešus un sievietes laimīgus. Visus dzīves parastos ūdeņus Kristus var pārvērst par Debesu vīnu. Mājas tad kļūst par Ēdenes svētlaimi, ģimene - par skaistu simbolu ģimenei Debesīs. ^{10Manuskripts 43, 1900.}Am 20.1