Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Lielā cerība

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Jauna gaisma jaunā pasaulē

    Vīrs, kuru Dievs izredzēja vadīt Kristus otrās nākšanas sludināšanu, bija taisns, godīgs fermeris, kurš no visas sirds ilgojās uzzināt patiesību. Līdzīgi citiem reformatoriem, Viljams Millers bija cīnījies ar nabadzību un apguvis pašaizliedzības mācību.Lc 130.1

    Jau kā bērns Millers parādīja neparastas intelektuālās spējas. Pieaugot viņa prāts bija aktīvs un labi attīstīts, un viņš izjuta dziļas slāpes pēc zināšanām. Viņš mīlēja studijas un izveidoja ieradumu rūpīgi pārdomāt un vērīgi analizēt. Tas padarīja Milleru par cilvēku ar veselīgu spriedumu un plašiem uzskatiem. Viņa morālais raksturs bija izcils, un viņam bija apskaužama reputācija. Millers guva labus panākumus dažādos pilsoniskos un militāros amatos. Šķita, ka viņš nākotnē piedzīvos godu un labklājību.Lc 130.2

    Bērnībā Milleram interesēja reliģiski jautājumi. Tomēr kā jauns vīrietis viņš sāka biedroties ar deistiem, *Deisms- uzskats, ka Dievs eksistē un ir radījis pasauli, bet pēc tam nav uzņēmies nekādu kontroli pār to, ne arī iejaucas cilvēku dzīvēs. Uzskats, ka ar saprātu ir pietiekami, lai atzītu patiesību, tādējādi atmetot atklāsmi. (Vebstera Jaunā pasaules vārdnīca.) kuri viņu spēcīgi ietekmēja arLc 130.3

    to, ka galvenokārt bija labi pilsoņi — humāni un augstsirdīgi. Dzīvojot kristīgā sabiedrībā, viņu raksturus lielā mērā bija veidojusi apkārtējā vide. Par īpašībām, kuru dēļ viņi bija ieguvuši cieņu, viņi bija pateicību parādā Bībelei. Tomēr deisti sabojāja šīs labās dāvanas, noskaņojot cilvēkus pret Dieva Vārdu. Millers pieņēma viņu uzskatus.Lc 130.4

    Toreizējie Rakstu skaidrojumi radīja grūtības, kas viņam šķita neatrisināmas. Tomēr viņa jaunā ticība, kas Bībeli nolika malā, nepiedāvāja neko labāku, un viņš palika neapmierināts.Lc 130.5

    Bet, kad Milleram bija 34 gadi, Svētais Gars pārliecināja viņa sirdi, ka viņš ir grēcinieks. Viņš neatrada nekādu garantiju laimei pēc nāves. Nākotne bija tumša un drūma. Par savām izjūtām šajā laikā viņš teica:Lc 130.6

    „Debesis virs manas galvas šķita kā svins, un zeme zem manām kājām kā dzelzs. .. Jo vairāk es domāju, jo haotiskāki bija mani secinājumi. Es centos pārstāt domāt, bet manas domas nebija kontrolējamas. Es jutos patiešām nelāgi, bet nesapratu, kāpēc. Es biju nelaimīgs un neapmierināts, bet nezināju, ko vainot. Es zināju, ka ir maldi, bet nezināju, kā un kur atrast patiesību.”Lc 130.7

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents