Kompromisi un piekāpšanās
Protestanti ir atbalstījuši katolicismu. Viņi ir piekāpušies un izdarījuši kompromisus, par ko brīnās paši katoļi. Ļaudis aizver acis pret īsto Romas raksturu. Viņiem vajadzētu pretoties šim bīstamajam pilsoniskās un reliģiskās brīvības pretiniekam.Lc 223.7
Lai gan katolicisma pamatā ir maldi, tas nav rupjš un nepiedienīgs.Romas baznīcas reliģiskā kalpošana ir ļoti iespaidīga ceremonija. Tās krāšņā izrādīšanās un svinīgie rituāli valdzina cilvēkus un apklusina saprāta un sirdsapziņas balsi. Tā valdzina acis. Greznās baznīcas, cēlās procesijas, zelta altāri, dārgakmeņiem rotātās svētvietas, izmeklētie zīmējumi un pirmšķirīgās skulptūras uzrunā mīlestību uz skaistumu. Mūzika ir augstākās kvalitātes. Ērģeļu zemo toņu bagātīgās skaņas sajaucas ar daudzu balsu melodiju, mūzikai viļņojoties milzīgo katedrāļu augstajās velvēs un kolonnu ailēs un iedvešot prātā godbijību un cieņu.Lc 224.1
Šī ārējā greznība un ceremonijas attēlo ar grēku slimās dvēseles ilgas. Kristus reliģijai nav vajadzīga šāda piesaistīšana. Gaisma, kas atmirdz no krusta, ir tik šķīsta un mīlīga, ka nekādi ārēji rotājumi nevar neko pievienot tās patiesajai vērtībai.Lc 224.2
Sātans bieži izmanto augstus priekšstatus par mākslu un izsmalcinātu gaumi, lai liktu cilvēkiem aizmirst sirds patiesās vajadzības un viņi dzīvotu tikai šai pasaulei.Lc 224.3
Katoļu dievkalpojuma ceremonijai un greznumam ir vilinošs un pavedinošs spēks, kas piekrāpj daudzus. Viņi sāk skatīties uz Romas baznīcu kā uz Debesu vārtiem. Tikai tie, kuru kājas stipri stāv uz patiesības pamata un kuru sirdis ir Dieva Gara atjaunotas, var būt droši pret tās ietekmi. Dievbijības forma bez tās spēka ir tas, ko vēlas lielākā daļa cilvēku.Lc 224.4
Baznīca pieprasa tiesības piedot, un tas liek tās locekļiem justies brīviem no grēka. Arī grēku izsūdzēšanas rituāls sliecas atvērt durvis ļaunumam. Tie, kuri zemojas krituša cilvēka priekšā un grēksūdzē atklāj tam savas sirds slēptākās domas, degradē savu garīgo dabu. Atklājot savus grēkus priesterim- nepilnīgam mirstīgajam —, viņi pazemina savu rakstura standartu un samaitā sevi. Izpratne par Dievu tiek degradēta līdz krituša cilvēka attēlam, jo priesteris ir kā Dieva pārstāvis. Šī viena cilvēka degradējošā grēksūdze citam cilvēkam ir slepenais avots, no kura ir izplūdusi liela daļa no tā ļaunuma, kas samaitā pasauli. Tomēr tiem, kuriem patīk sekot savām ilgām, ir daudz patīkamāk izsūdzēt grēkus tādam pašam mirstīgajam, nekā atvērt sirdi Dievam. Cilvēka dabai ir daudz patīkamāk izsūdzēt grēkus, nekā tos atstāt. Ir daudz vieglāk ietērpt miesu maisā, nekā sist krustā miesas iekāres.Lc 224.5