Paredzamā uzvara
Cietumā viņš varēja skatīt patiesās ticības uzvaru nākotnē. Sapņos viņš redzēja pāvestu un bīskapus izdzēšam visus Kristus attēlus, ko viņš bija sazīmējis uz Prāgas dievnama sienām. „Atklāsme radīja viņā satraukumu. Bet nākamajā dienā viņš redzēja daudzus māksliniekus atjaunojam šos attēlus lielākā skaitā un košākās krāsās. .. Mākslinieki, .. milzīga pūļa ieskauti, izsaucās: „Lai tagad nāk pāvesti un bīskapi, viņi tos nekad neizdzēsīs!” Reformators teica: „Kristus tēls nekad netiks izdzēsts. Viņi gribēja to iznīcināt, bet daudz labāki mākslinieki par mani to no jauna uzzīmēs cilvēku sirdīs.” Lc 47.1
Pēdējo reizi Huss tika vests koncila priekšā- milzīgā un krāšņā sanāksmē, kur bija sapulcējušie ķeizari, karaļu ģimenes locekļi, deputāti, kardināli, bīskapi, priesteri un milzīgs pūlis cilvēku. Kad sanāksmes vadītāji viņam jautāja, kāds ir viņa gala lēmums, Huss atteicās atsaukt savus uzskatus. Raugoties tieši monarhā, kurš tik nekaunīgi bija pārkāpis viņam doto vārdu, Huss paziņoja: „Es izlēmu ierasties šajā koncilā pats pēc savas brīvas gribas un ticot šeit klātesošā ķeizara publiski apsolītajai aizsardzībai.” Visu acīm pievēršoties viņam, Sigismunda seja pietvīka tumši sarkana.Lc 47.2
Pēc tam kad spriedums bija izteikts, sākās pazemošanas ceremonija. Atkal aicināts atsaukt savus vārdus, Huss, pret ļaudīm pagriezies, atbildēja: „Kā tad es varēšu raudzīties uz Debesīm? Kā es skatīšos acīs cilvēkiem, kam esmu sludinājis īsto evaņģēliju? Nē. Viņu glābšana man ir vērtīgāka par šo nabaga miesu, kas tagad ir nolemta nāvei.” Pa vienam Husam tika novilktas priestera drēbes, katrs priesteris, veicot savu ceremonijas daļu, izteica lāstu. Beidzot viņam galvā tika uzlikta cepure jeb papīra mitra piramīdas formā, uz kuras bija sazīmēti baismīgi dēmonu attēli un priekšā labi saskatāms uzraksts „ķeceris”. Huss teica: „Es priecīgs nesīšu šo apkaunojuma kroni Tevis dēļ, ak Jēzu, kas manis dēļ nesi ērkšķu kroni.” Lc 47.3