Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Lielā cerība

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Viklifs atsakās atkāpties

    Bet Viklifs neatsauca savus vārdus. Viņš bezbailīgi aizstāvēja savu mācību un atspēkoja vajātāju apsūdzības. Viņš izsauca savus klausītājus dievišķās tiesas priekšā un lika viņu viltus mācības un krāpšanu vienā svaru kausā un mūžīgo patiesību- otrā. Svētā Gara spēks nāca pār klausītājiem. Reformatora vārdi izlauzās cauri viņu sirdīm kā bultas no Kunga bultu maka. Viņš apsūdzēja viņus ķecerībā, ko tie bija pārmetuši viņam.Lc 39.9

    „Kā jūs domājat, ar ko jums ir darīšana?” viņš jautāja. „Ar vecu vīru uz kapa malas? Nē! Ar Patiesību. Ar patiesību, kas ir stiprāka par jums un jūs uzvarēs.” 5James A. Wylie, History of Protestantism, 2. gr., 13. nod. To pateicis, viņš atstāja zāli, un neviens no viņa pretiniekiem neuzdrīkstējās viņu aizkavēt.Lc 40.1

    Viklifa darbs bija gandrīz pabeigts. Bet vēl vienu reizi viņam bija jānes liecība par evaņģēliju. Viņš tika izsaukts pāvestības tiesas priekšā Romā, kas bija izlējusi tik daudzu Dieva ļaužu asinis. Slimības dēļ viņam nebija iespējams turp aiziet. Bet, lai gan viņš nevarēja ierasties un personīgi runāt Romā, viņš varēja runāt ar vēstules starpniecību. Reformators uzrakstīja pāvestam vēstuli, kas bija kristīga savā garā un cieņas pilna, bet asi norāja pāvestības greznību un lepnumu.Lc 40.2

    Viklifs pāvestam un viņa kardināliem demonstrēja Kristus lēnprātību un pazemību, parādot ne tikai viņiem, bet visai kristīgajai pasaulei milzīgo atšķirību starp šiem vadītājiem un Meistaru, par kura pārstāvjiem tie sevi sauca.Lc 40.3

    Viklifs bija pilnīgi pārliecināts, ka par savu uzticību viņam nāksies maksāt ar dzīvību. Karalis, pāvests un bīskapi bija apvienojušies, lai viņu iznīcinātu. Šķita pavisam droši, ka dažu mēnešu laikā viņš tiks sadedzināts uz sārta. Bet viņa drosme bija nelokāma.Lc 40.4

    Visu savu dzīvi drosmīgi stāvējis patiesības pusē, Viklifs nekrita par upuri savu ienaidnieku naidam. Kungs vienmēr bijis viņa aizstāvis, un tagad, kad Viklifa ienaidnieki jutās pārliecināti, ka viņš ir viņu rokās, Dieva roka nolika šo vīru ārpus viņu sasniedzamības robežām. Gatavodamies kalpot savai draudzei Lutervortā, viņu ķēra trieka un viņš īsā laikā nomira.Lc 40.5

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents