Liktenīgā kļūda
Liktenīgā kļūda, kas atnesa Francijai šo postu, bija tās nevērīgā izturēšanās pret lielo patiesību: patiesa brīvība ir iespējama Dieva likuma robežās. „Kaut jel tu ievērotu Manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi!” (Jesajas 48:18)Lc 117.2
Tie, kuri atsakās lasīt Dieva Grāmatas mācības, ir aicināti tās lasīt vēsturē.Lc 117.3
Kad sātans izmantoja Romas baznīcu, lai vadītu ļaudis prom no paklausības, viņš maskēja savu darbu. Dieva Gars neļāva līdz galam piepildīties viņa plāniem. Ļaudis nemeklēja seku cēloņus, lai uzzinātu, kas ir viņu posta avots. Bet revolūcijas laikā nacionālais koncils atklāti ignorēja Dieva likumu. Tam sekojošajā terora valdīšanas laikā ikviens varēja redzēt, kā darbojas cēloņu un seku princips.Lc 117.4
Pārkāpjot taisno likumu, sekas ir sabrukums. Savaldošais Dieva Gars, kas ierobežo sātana cietsirdīgo varu, tika atņemts gandrīz pilnībā, un tam, kas priecājas par cilvēku nožēlojamo stāvokli, bija atļauts darīt, ko tas vēlas. Tiem, kas bija izvēlējušies sacelšanos, bija ļauts vākt savu ražu. Zeme bija pilna noziegumu. No izpostītajām provincēm un sagrautajām pilsētām atskanēja šausmīgs moku kliedziens. Bija tā, it kā Franciju būtu satricinājusi zemestrīce. Ļaunā roka, kas bija sacēlusies pret Dieva likumu, satrieca visu — reliģiju, likumus, sabiedrisko kārtību, ģimeni, valsti un baznīcu.Lc 117.5
Abiem Dieva uzticīgajiem lieciniekiem, ko bija nogalinājusi zaimojošā vara, kas „izkāpj no bezdibeņa”, nebija ilgi jāpaliek klusiem. „Pēc trīsarpus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos, un viņi cēlās kājās, un lielas bailes uznāca visiem, kas tos redzēja.” (Atklāsmes 11:11) Dekrētus, kas noraidīja Bībeli, franču tautas pārstāvju sapulce bija izdevusi 1793. gadā. Pēc trīs ar pus gadiem tā pati sanāksme pieņēma rezolūciju, ar kuru šos dekrētus atcēla. Ļaudis atzina vajadzību pēc ticības Dievam un Viņa Vārdam kā tikumības un morāles pamatu.Lc 117.6
Attiecībā uz „diviem lieciniekiem” [Vecā un Jaunā Derība], pravietis ziņo tālāk: „Un viņi dzirdēja stipru balsi no debesīm tiem saucam: uzkāpiet šeit augšā.- Un viņi mākonī uzkāpa debesīs; viņu ienaidnieki noskatījās viņos.” (Atklāsmes 11:12) „Divi Dieva liecinieki” tika godāti kā nekad agrāk. 1804. gadā tika nodibināta Britu un Ārzemju Bībeles biedrība, kam sekoja līdzīgas organizācijas Eiropas kontinentā. 1816. gadā tika nodibināta Amerikāņu Bībeles biedrība. Kopš tā laika Bībele ir pārtulkota daudzās dažādās valodās un dialektos (sk. pielikumu).Lc 117.7
Pirms 1792. gada ārvalstu misijām tika veltīta neliela uzmanība. Bet 18. gadsimta beigās notika lielas pārmaiņas. Ļaudis bija kļuvuši neapmierināti ar racionālismu un saprata, ka ir vajadzīga dievišķa atklāsme un pieredzē pamatota ticība. Kopš tā laika ārvalstu misijas piedzīvoja nedzirdētu izaugsmi (sk. pielikumu).Lc 118.1
Drukāšanas iespēju uzlabošanās palīdzēja Bībeli izplatīt. Sabrūkot vecajiem aizspriedumiem un nacionālajām šķirtnēm, kā arī pāvestam zaudējot laicīgo varu, daudzās vietās pavērās ceļš Dieva Vārdam. Tagad Bībele bija izplatīta pa visu pasauli.Lc 118.2
Bezdievīgais Voltērs teica: „Esmu noguris klausīties ļaudis skandinām, ka kristīgo reliģiju ir iedibinājuši divpadsmit vīri. Es pierādīšu, ka pietiek ar vienu cilvēku, lai to gāztu.” Miljoni bija apvienojušies karā pret Bībeli. Bet tā nebūt nav iznīcināta. Tur, kur Voltēra laikā bija simtiem Dieva grāmatas eksemplāru, tur tagad ir simtiem tūkstoši eksemplāru. Kāda agrīnā reformatora vārdiem sakot, „Bībele ir lakta, uz kuras sadiluši daudzi āmuri”.Lc 118.3
Tas, kas ir celts uz cilvēcīgu autoritāti, tiks atmests, bet tas, kas ir balstīts uz Dieva Vārda klinti, pastāvēs mūžīgi.Lc 118.4