Tieša pieeja pie Dieva

Ikviens ticības un paklausības solis vada ticīgo tuvāk savienībai ar Pasaules Gaismu. Spožie Taisnības Saules stari apmirdz Dieva kalpus, un viņi atstaro Viņa gaismu. Zvaigznes mums stāsta, ka Debesīs ir gaisma, kuras godība padara tās gaišas. Tādā pašā veidā kristiešiem ir jāatklāj pasaulei, ka tronī ir Dievs, kura raksturs ir slavas un atdarināšanas vērts. Viņa rakstura svētums būs redzams Viņa lieciniekos.Lc 190.4

Pateicoties Kristus nopelnam, mums ir pieeja Bezgalīgā Spēka tronim. „Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?” Jēzus saka: „Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” „Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.” „Lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.” (Romiešiem 8:32; Lūkas 11:13; Jāna 14:14; 16:24)Lc 190.5

Visiem ir priekštiesība dzīvot tā, lai Dievs viņu dzīvi atzītu par labu un svētītu. Debesu Tēvs negrib, lai mums vienmēr būtu jādzīvo nosodījumā un tumsā. Tā nav patiesa pazemība, ja mēs staigājam apkārt ar nodurtām galvām un sirdis piepildījuši ar domām par sevi. Mēs varam iet pie Jēzus, tikt šķīstīti un stāvēt likuma priekšā bez kauna un sirdsapziņas pārmetumiem.Lc 190.6

Caur Jēzu Ādama kritušie dēli ir kļuvuši par „Dieva dēliem”. „Viņš nekaunas tos saukt par brāļiem.” Kristieša dzīvei ir jābūt ticības, uzvaras un prieka dzīvei Dievā. „Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums.” „Esiet priecīgi vienumēr, lūdziet bez mitēšanās Dievu.” (Ebrejiem 2:11; Nehemijas 8:10; 1. Tesaloniķiešiem 5:1618)Lc 191.1

Šie ir bībeliskie atgriešanās un svētošanas augļi. Tikai tāpēc, ka cilvēki pārāk vienaldzīgi izturas pret likumā atklātajiem lielajiem taisnības principiem, šie augļi ir tik reti sastopami. Tāpēc mēs tik maz varam redzēt dziļo, ilgtspējīgo Gara darbu, kas parasti pavada atmodu.Lc 191.2

Mēs tiekam pārvērsti uzlūkojot. Kad cilvēki atstāja novārtā šos svētos likumus, kuros Dievs atklājis Sava rakstura svētumu un pilnību, un viņu prāti tika pievērsti cilvēku mācībām un teorijām, sekas bija svētās dzīves panīkums draudzē. Tikai tad, kad Dieva likums ir atjaunots savā īstajā vietā, starp tiem, kas sauc sevi par Viņa ļaudīm, var notikt īsta ticības un dievbijības atmoda.Lc 191.3