Evaņģēlijs dots pasaulei

„Un viņš ar daudziem slēgs ciešu derību uz vienu nedēļu”- pēdējie septiņi gadi no perioda, kas nogriezts jūdiem. Šajā laikā, no mūsu ēras 27. gada līdz 34. gadam, Kristus un Viņa mācekļi evaņģēliju īpaši centās sludināt jūdiem. Glābēja norādījums apustuļiem bija: „Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.” (Mateja 10:5, 6)Lc 135.1

„Nedēļas vidū tiks atcelts kaujamais un ēdamais upuris.” Mūsu ēras 31. gadā, trīs ar pus gadus pēc Viņa kristībām, mūsu Kungs tika sists krustā. Simbols tika piepildīts lielajā upurī, kas tika pienests Golgātā. Visiem ceremoniālās sistēmas upuriem un upurēšanai bija jābeidzas.Lc 135.2

490 gadi, kas bija doti jūdiem, noslēdzās mūsu ēras 34. gadā. Šajā laikā ar jūdu sinedrija rīcību nācija apzīmogoja evaņģēlija atmešanu, nogalinot Stefanu un vajājot Kristus sekotājus. Pēc šiem notikumiem pestīšanas vēsts nonāca visā pasaulē, tālāk par izredzēto tautu. Mācekļi, kuri vajāšanu dēļ bija spiesti bēgt no Jeruzalemes, „staigāja apkārt, sludinādami evaņģēliju”. (Apustuļu darbi 8:4)Lc 135.3

Tik tālu ikviens pravietojuma punkts bija pārsteidzoši piepildījies. Septiņdesmit nedēļas nenoliedzami sākās 457. gadā pirms Kristus un noslēdzās mūsu ēras 34. gadā. Tā kā 70 nedēļas (490 dienas) bija nogrieztas no 2300, paliek 1810 dienas. Pēc 490 dienām bija palikušas 1810 dienas, kurām vēl bija jāpiepildās. Sākot no mūsu ēras 34. gada, 1810 gadi sniedzas līdz 1844. Tā Daniēla grāmatas 8. nodaļas 14. pantā minētās 2300 dienas noslēdzas 1844. gadā. Šī lielā pravietiskā perioda beigās „svētnīca tiks šķīstīta”. Tā tika noteikts svētnīcas šķīstīšanas laiks, kas, kā gandrīz visi uzskatīja, notiks Kristus otrās nākšanas laikā (sk. diagrammu).Lc 135.4