Loading...
Larger font
Smaller font
Copy
Print
Contents

Lielā cerība

 - Contents
  • Results
  • Related
  • Featured
No results found for: "undefined".
  • Weighted Relevancy
  • Content Sequence
  • Relevancy
  • Earliest First
  • Latest First
    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents

    Jēkaba bēdu laiks

    Tāpēc, ka Jēkabs piekrāpa savu tēvu, lai iegūtu svētības, kas bija paredzētas Ēzavam, viņam bija jābēg, lai pasargātu savu dzīvību brāļa nāves draudu dēļ. Pēc tam kad viņš daudzus gadus bija pavadījis trimdā, viņš bija nolēmis atgriezties dzimtajā zemē. Kad Jēkabs sasniedza tās robežas, viņa sirds pildījās šausmām, uzzinot, ka Ēzavs nāk viņam pretim, bez šaubām, ar nodomu atriebties. Jēkaba vienīgā cerība bija Dieva žēlastība, viņa vienīgā aizsardzība- lūgšana.Lc 242.2

    Vienatnē ar Dievu viņš dziļā nožēlā izsūdzēja savus grēkus. Viņa dzīvē bija iestājusies krīze. Tumsā viņš turpināja lūgt. Pēkšņi viņš sajuta kādu roku uz sava pleca. Jēkabs domāja, ka tas ir ienaidnieks, kas tūlīt viņu nogalinās. Ar izmisīgu enerģiju viņš cīnījās ar savu uzbrucēju. Kad tuvojās rītausma, svešinieks izmantoja savu pārcilvēcisko spēku. Jēkabs bija kā paralizēts. Viņš, bezpalīdzībā raudādams, krita savam noslēpumainajam pretiniekam ap kaklu. Viņš tagad zināja, ka bija cīnījies ar derības Eņģeli. Gadiem ilgi viņš bija pacietis sirdsapziņas pārmetumus sava grēka dēļ, tagad viņam bija jāiegūst pārliecība, ka tas ir piedots. Eņģelis viņam lūdzās: „Atlaid Mani, jo rīts sāk aust.” Bet Jēkabs atbildēja: „Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi.” Jēkabs atzina savu vājumu un bezvērtīgumu, tomēr viņš uzticējās žēlastības Dievam, kas tur Savu derību. Nožēlojot un padodoties šis grēcīgais mirstīgais ieguva to, ko viņš visvairāk gribēja saņemt no Debesu Majestātes.Lc 242.3

    Sātans bija apsūdzējis Jēkabu Dieva priekšā viņa grēka dēļ, un viņš bija licis Ēzavam doties pret viņu. Jēkaba cīņas nakts laikā sātans mēģināja padarīt viņu mazdūšīgu un lauzt viņa paļāvību uz Dievu. Jēkabs bija novests gandrīz izmisumā, bet viņš no sirds bija nožēlojis savu grēku. Viņš cieši turēja Eņģeli un ar visnopietnākajiem saucieniem lūdza viņu uzklausīt, kamēr uzvarēja.Lc 242.4

    Tieši tāpat, kā sātans apsūdzēja Jēkabu, viņš apsūdzēs ari Dieva ļaudis, bet tie, kas ievēro Dieva baušļus, stāsies pretī viņa pārākajai varai. Viņš redz, ka svētie eņģeļi viņus sargā, un secina, ka viņu grēki ir piedoti. Viņš precīzi zina, kādos grēkos viņš ir kārdinājis viņus krist, un paziņo, ka Kungs rīkojas negodīgi, viņiem piedodams, bet pašu sātanu un viņa eņģeļus gatavojoties iznīcināt. Viņš pieprasa, lai Dievs atdod šos cilvēkus viņa iznīcinošajās rokās.Lc 242.5

    Kungs ļauj viņam pārbaudīt Savus ļaudis līdz galējai robežai. Viņu uzticība Dievam, viņu ticība tiks smagi pārbaudīta. Sātans cenšas viņus iebiedēt. Viņš cer iznīcināt viņu ticību tā, lai viņi padotos kārdināšanai un novērstos no savas uzticības Dievam.Lc 243.1

    Larger font
    Smaller font
    Copy
    Print
    Contents